Egons Šīle vislabāk ir zināms ar savu daiļrades daļu, kas satāvēja no portretiem, bet viņam bija arī liela interese attēlot skaistumu un uzbūvi pasaulei, kuru viņš apdzīvoja. Šīles ainavas ir neatņemama viņa karjeras sastāvdaļa un vērtīgs ieguldījums  Eiropas ainavu glezniecībā. Šī glezna attēlo stingrā ģeometriskā kārtībā esošus četrus kastaņkokus. Pretstatā reālistiskām botāniskām detaļām, pārējās detaļas rezultējas ļoti trūcīgā ainavas aprakstā. Kā klasiskajā ainavu glezniecībā horizonts atrodas centrā, dodot mums plašuma ilūziju. Paralēli horizontam ir vēl pāris paralēli līmeņi, vienā no līmeņiem izvietoti koki, ar to veidojas krasa atšķirība starp laukumu un telpu. Attēlotā ainava kļūst par daļu no mākslinieka iekšējās dzīves.