• Idas Rubinšteinas portrets, 1910
  • Vecrīga 20.gs 30-tajos gados, 2011 - Vezur
  • Kamī kundze ar vēdekli, 1870
  • Nakts vasaras vidū, 1876
  • Adele Bloha-Bauere I, 1907
  • Dāma cepurē ar boa spalvu, 1909
  • Ofēlija, 1905
  • Lidojošie cilvēki, 2011 - Vezur
  • Vīzija pēc sprediķa (Jēkaba cīņa ar eņģeli), 1888
  • Pastaiga gar jūru, 2011 - Vezur
  • Kontrastējošās skaņas, 1924
  • Magoņu lauks Živernī, 1885
  • Agonija, 1912
  • 10.tramvajs, 2011 - Vezur
  • Melngalvju Nams, 2011 - Vezur
  • Mēness virs jūras, 1822
  • Kolumbusas Avēnija, lietaina diena, 1885
  • Skūpsts, 1908
  • Zelta rudens, 2011 - Vezur
  • Dejotājas zilā, 1890
  • Sieviete ar saulessargu (Kamilla Monē ar dēlu Žanu),1874
  • Vasaras beigas, 2011 -  Vezur
  • Svētais vakarēdiens, 1498
  • Druīde, 1893
  • Veicot laika atskaiti, 1896
  • Baleta aina, 1879
  • Saules pastaiga pār tiltu, 2011 - Vezur
  • Doma laukums, 2011 - Vezur
  • Mirušā gars sardzē (Manao Tupapau), 1892
  • Zvaigžņotā nakts, 1889
  • Sieviete ar saulessargu (skatā pa labi), 1886
  • Rosina, 1878
  • Anemones, 1909
  • Valdemāra iela, 2011 - Vezur
  • Lauki, 2011 - Vezur
  • Iela Parīzē, lietaina diena, 1877
  • Opera, 2011 - Vezur
  • Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888
  • Krievu skaistule un ainava, 1904
  • Melanholija, 1874
  • Pavasaris, 1879
  • Vecrīga, Jāņa iela, 2011 - Vezur
  • Magones, 1886
  • Ričards Gallo un viņa suns, pie Mazās Ženeviljēras, 1884
  • Neatkarības diena, 2011 - Vezur
  • Lielās peldētājas, 1906
  • Senremī ainava, 1889
  • Spāņu deja, 1882
  • Vikersu bērni dārzā, 1884
  • Vasaras vakars, 1886

Četri koki, 1917

Četri koki, 1917

Egons Šīle

Egons Šīle vislabāk ir zināms ar savu daiļrades daļu, kas satāvēja no portretiem, bet viņam bija arī liela interese attēlot skaistumu un uzbūvi pasaulei, kuru viņš apdzīvoja. Šīles ainavas ir neatņemama viņa karjeras sastāvdaļa un vērtīgs ieguldījums  Eiropas ainavu glezniecībā. Šī glezna attēlo stingrā ģeometriskā kārtībā esošus četrus kastaņkokus. Pretstatā reālistiskām botāniskām detaļām, pārējās detaļas rezultējas ļoti trūcīgā ainavas aprakstā. Kā klasiskajā ainavu glezniecībā horizonts atrodas centrā, dodot mums plašuma ilūziju. Paralēli horizontam ir vēl pāris paralēli līmeņi, vienā no līmeņiem izvietoti koki, ar to veidojas krasa atšķirība starp laukumu un telpu. Attēlotā ainava kļūst par daļu no mākslinieka iekšējās dzīves.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.