• Veicot laika atskaiti, 1896
  • Vīrs ar pīpi (Vīrs no Nicas), 1918
  • Dejas kaisle, 2011 - Vezur
  • Veterāns jaunā laukā, 1865
  • Vīrietis uz balkona, 1880
  • Pompadūras kundze, 1915
  • Mirusī māte, 1910
  • Temza pie Vestminsteres, 1871
  • Lidojošie cilvēki, 2011 - Vezur
  • Apelsīnu koki, 1878
  • Bizoņu Taka, 1867
  • Divi akti, 1890
  • Idas Rubinšteinas portrets, 1910
  • Rosina, 1878
  • Jūras krasts Kurzemē, 2011 - Vezur
  • Daugava, 2011 - Vezur
  • Galva, 1913
  • Sieviete ar vēdekli, 1918
  • Pašportrets ar rokām uz krūtīm, 1910
  • Dejotāji, 2011 - Vezur
  • Māja upes krastā, 2011 - Vezur
  • Laiva mēness gaismā
  • Skats uz Antibu no Salis dārziem, 1888
  • Valdemāra iela, 2011 - Vezur
  • Zaļā dejotāja, 1880
  • Akts guļošā pozā, 1917
  • Nakts vasaras vidū, 1876
  • Līgo vakars, 2011 - Vezur
  • Skursteņslauķis, 2011 - Vezur
  • Kamī kundze ar vēdekli, 1870
  • Pavasaris, 1879
  • Spāņu deja, 1882
  • Rīga naktī, 2011 - Vezur
  • Ādams un Ieva, 1526
  • Siena laiks, 2011 - Vezur
  • Melnais kaķis, 2011 - Vezur
  • Magones vāzē, 1909
  • Rīts priežu mežā, 1889
  • Rudens, 1877
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Mona Liza, 1507
  • Venēcija miglā, 1881
  • Sieviete ar melnu cepuri, 1909
  • Ieeja līcī, mēness gaisma, 1881
  • Luksemburgas dārzā, 1886
  • Dāma cepurē ar boa spalvu, 1909
  • Zelta lauki, 2011 - Vezur
  • Eiropas nolaupīšana, 1910
  • Zvejnieks, 1909
  • Neatkarības diena, 2011 - Vezur

Egons Šīle (1890 - 1918)

Egons Šīle (1890 - 1918)

Egons Šīle (1890-1918) bija austriešu ekspresionists, kura reputācija gadiem ejot ievērojami auga.

Egons Šīle ir dzimis 1890. gadā Lejasaustrijā, kā trešais bērns ģimenē. Viņa tēvs bija dzelzceļa ierēdnis, kurš mira 1905.gadā.  Viņa tēvocis kļuva par viņa aizbildni, un neatbalstīja viņa mākslas karjeru. Tomēr Šīle iestājās akadēmijā Vīnē, kur viņš ātri nonāca nesaskaņās ar savu skolotāju, tolaik slaveno profesoru Grīpenkerlu.

1907. gadā viņš satika Gustavu Klimtu, kuru viņš apbrīnoja. Tieši Klimts palīdzēja viņam iegūt savas pirmās komisijas, kā arī ietekmēja viņa agrīno zīmējumu stilu. Pēc Klimta iniciatīvas, Šīle 1909. gadā ar četrām gleznām piedalījās Vīnes starptautiskajā izstādē, kur ar saviem darbiem piedalījās arī Oskars Kokoška un Vinsents van Gogs. Tajā pašā gadā viņš atstāja akadēmiju un ar citiem jaunajiem māksliniekiem izveidoja īslaicīgu mākslinieku grupu "Neukunstgruppe", tomēr pirmā izstāde bija jau neveiksmīga. 1910. gadā viņš bija atradis savu stilu, ar spēcīgu uzsvaru uz kontūru līnijām un dinamiskām krāsām.

1911. gadā viņš pārcēlās uz nelielu pilsētu Krūmauvu, kur viņš gleznoja pilsētskatus. Dzīvesveids radījis problēmas pilsētā un Šīle kopā ar savu modeli Valliju Noicili pārcēlās uz dzīvi Noilenbahā, kur 1912. gadā viņš tika arestēts un apsūdzēts netikumībā un pavešanā. Daži no viņa zīmējumiem tika konfiscēti, bet  vienu pat esot tiesnesis sadedzinājis tiesas zālē. Viņš pavadīja 24 traumējošas dienas cietumā un pēc tam uzreiz atgriezās Vīnē.

Pirmās nozīmīgās izstādes notika Vācijā. 1913. gadā, slavenajā Golcs galerijā Minhenē un Folkwangmuseum, Hāgenā, tad seko viena cilvēka izstādes Hamburgā, Vroclavā, Štutgartē un Berlīnē, kur ekspresionistu žurnāls "Die Aktion" publicē viņa zīmējumus, kā arī dzeju. 1915. gadā Egons Šīle apprec Edīti Harmsu, un dažas dienas vēlāk viņš tika iesaukts armijā. Pēc tam, kad viņš tiek norīkots apsargāt krievu karagūstekņus, "Die Aktion" publicē speciālizlaidumus ar viņa zīmējumiem un Berlīnes "Sezession" izstāda arī Šīles darbus.

1917. gadā viņš tika pārcelts uz armijas muzeju Vīnē, kas nodrošina viņu kādu laiku ar gleznošanas darbu, tika publicētas 12 zīmējumu reprodukcijas. Viņš tika uzaicināts piedalīties izstādes Minhenē, Drēzdenē, Amsterdamā un Stokholmā, bet viņa nabadzību tas īpaši nemazināja. Pirmais patiesi lielais panākums bija 1918. gadā ar viņa piedalīšanos izstādē Vīnē - 19 gleznas un vairāki zīmējumi. Viņš saņēma vairākas komisijas un 25 viņa darbi tika izstādīti Cīrihē. Drīz pēc tam mirst viņa sieva, kas bija bērna gaidībās un nomira no spāņu gripas epidēmijas, un trīs dienas vēlāk šī slimība prasīja arī Egona Šīles dzīvību.