• Drūmā situācija, 1933
  • Sarkanie vīna dārzi, 1888
  • Melanholija, 1874
  • Pļaujas laiks, 1878
  • Vasaras vakars, 1886
  • Futbolisti, 1908
  • Taiti idille, 1901
  • Melnais kaķis, 2011 - Vezur
  • Eiropiešu lēdijas portrets japāņu kostīmā
  • Auksts rīts, 2011 - Vezur
  • Vakars Ņujorkā, 1890
  • Kamī kundze ar vēdekli, 1870
  • Jūrmala (Jūras Pērle), 2011 - Vezur
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Spāņu deja, 1882
  • Mežs, 2011 - Vezur
  • Svētais Jānis, 1892
  • Vīrieša portrets, 1923
  • Laiva mēness gaismā
  • Beatrise, 1897
  • Rīga 20.gs sākumā, 2011 - Vezur
  • Sējējs, 1888
  • Palīdzība draugam, 1903
  • Stāvoša meitene rūtainā kleitā, 1909
  • Kontrastējošās skaņas, 1924
  • Svētais vakarēdiens, 1498
  • Cerība II, 1908
  • Saulespuķes, 1888
  • Saules pastaiga pār tiltu, 2011 - Vezur
  • Zilā govs, 2011 - Vezur
  • Ādams un Ieva, 1526
  • Kolumbusas Avēnija, lietaina diena, 1885
  • Pašportrets ar izplestiem pirkstiem, 1909
  • Magoņu lauks, 2011 - Vezur
  • Interjers, Sieviete pie loga, 1880
  • Nabi ainava, 1890
  • Magoņu lauks Živernī, 1885
  • Māja upes krastā, 2011 - Vezur
  • Mona Liza, 1507
  • Divi gulbji, 2011 - Vezur
  • Karnevāla vakars, 1886
  • Gleznotāja Maksa Openhaimera portrets, 1910
  • Ziedošie mandeļu zari, Senremī, 1890
  • Zaļā dejotāja, 1880
  • Māte un bērns (Madonna), 1908
  • Mīlnieki: Vīrietis un Sieviete I, 1914
  • Pašportrets ar roku uz galvas, 1910
  • Galva, 1913
  • Arlekīns, 1890
  • Apskāviens (Mīļākie II), 1917

Eiropas nolaupīšana, 1910

Eiropas nolaupīšana, 1910

Valentīns Serovs

Eiropas nolaupīšana ir iecienīts motīvs mākslas pasaulē, stāsts nāk no sengrieķu mitoloģijas. Valentīns Serovs šim darbam iespaidojās no ceļojuma Grieķijā.

Saskaņā ar vienu no sengrieķu mītiem, Eiropa — feniķiešu valdnieka Agenora meita un Tēbu valdnieka Kadmisa māsa - kādu rītu netālu no jūras savā nodabā lasījusi puķes. To nejauši ievērojis Zevs un iemīlējies Eiropā. Viņš pieņēmis balta vērša izskatu, pierunājis Eiropu uzkāpt vērsim mugurā, un kālīdz Eiropa tā izdarījusi, viņš ar jauno meiteni aizjoņojis pāri jūrai uz Krētas salu.

Leģendai par Eiropas nolaupīšanu ir arī simboliska nozīme. Eiropas nolaupīšana atspoguļo vēsturisko saikni starp Eiropu un Āziju. Feniķija leģendā aprakstīto notikumu laikā atradās stiprā Ēģiptes politiskā un saimnieciskā ietekmē. Nolaupot Eiropu, Zevs paņēma no vecākas Austrumu civilizācijas tās mantojumu un pārnesa uz Egeju, kur tā nākamo gadsimtu laikā tika attīstīta un izplatīta arvien tālāk citur Eiropā.

Gleznas oriģināls atrodas Tretjakova galerijā Maskavā, Krievijā.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.