• Meitene ar pērļu auskaru, 1666
  • Mīlnieki: Vīrietis un Sieviete I, 1914
  • Beatrise, 1897
  • Rudens, 1877
  • Žagata, 1869
  • Stāvošā Kariatīde, 1913
  • Kafejnīcas terase naktī, 1888
  • Siesta, 1894
  • Jūras krasts, 2011 - Vezur
  • Ofēlija, 1905
  • Rosina, 1878
  • Sibilla, 1891
  • Ziedošie mandeļu zari, Senremī, 1890
  • Skats uz Antibu no Salis dārziem, 1888
  • Zirgi, 2011 - Vezur
  • Mona Liza, 1507
  • Rīts priežu mežā, 1889
  • Kails koks aiz žoga, 1912
  • Galva, 1913
  • Pašportrets ar rokām uz krūtīm, 1910
  • Zvaigžņotā nakts, 1889
  • Vīrs ar pīpi (Vīrs no Nicas), 1918
  • Arlekīns, 1890
  • Evokācija
  • Nēģeriete, 1869
  • Bizoņu Taka, 1867
  • Zelta lauki, 2011 - Vezur
  • Mēness gaisma, 1874
  • Magones vāzē, 1909
  • Stārķis, 2011 - Vezur
  • Pavasaris, 1879
  • Vecrīgas šarms, 2011 - Vezur
  • Vasaras vakars, 1886
  • Upes krasts, Veneux, 1881
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Baleta aina, 1879
  • Ūdensrozes, zaļais atspulgs, kreisā puse, 1923
  • Vīrieša portrets, 1923
  • Jūra ziemā (Daugavgrīvas bāka), 2011 - Vezur
  • Četri koki, 1917
  • Saules pastaiga pār tiltu, 2011 - Vezur
  • Judīte un Holoferna galva, 1901
  • Auksts rīts, 2011 - Vezur
  • Zaļā dejotāja, 1880
  • Pompadūras kundze, 1915
  • Opera, 2011 - Vezur
  • Meitenes tautastērpos, 2011 - Vezur
  • Veterāns jaunā laukā, 1865
  • Otrā jaunība, 2011 - Vezur
  • Māte un bērns (Madonna), 1908

Eiropas nolaupīšana, 1910

Eiropas nolaupīšana, 1910

Valentīns Serovs

Eiropas nolaupīšana ir iecienīts motīvs mākslas pasaulē, stāsts nāk no sengrieķu mitoloģijas. Valentīns Serovs šim darbam iespaidojās no ceļojuma Grieķijā.

Saskaņā ar vienu no sengrieķu mītiem, Eiropa — feniķiešu valdnieka Agenora meita un Tēbu valdnieka Kadmisa māsa - kādu rītu netālu no jūras savā nodabā lasījusi puķes. To nejauši ievērojis Zevs un iemīlējies Eiropā. Viņš pieņēmis balta vērša izskatu, pierunājis Eiropu uzkāpt vērsim mugurā, un kālīdz Eiropa tā izdarījusi, viņš ar jauno meiteni aizjoņojis pāri jūrai uz Krētas salu.

Leģendai par Eiropas nolaupīšanu ir arī simboliska nozīme. Eiropas nolaupīšana atspoguļo vēsturisko saikni starp Eiropu un Āziju. Feniķija leģendā aprakstīto notikumu laikā atradās stiprā Ēģiptes politiskā un saimnieciskā ietekmē. Nolaupot Eiropu, Zevs paņēma no vecākas Austrumu civilizācijas tās mantojumu un pārnesa uz Egeju, kur tā nākamo gadsimtu laikā tika attīstīta un izplatīta arvien tālāk citur Eiropā.

Gleznas oriģināls atrodas Tretjakova galerijā Maskavā, Krievijā.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.