• Vasaras beigas, 2011 -  Vezur
  • Jūras krasts, 2011 - Vezur
  • Rudens Saule I, 1912
  • Meitenes tautastērpos, 2011 - Vezur
  • Spāņu dejotāja, 1882
  • Māte un bērns (Madonna), 1908
  • Margrietiņu lauks, 2011 - Vezur
  • Impresija. Saullēkts, 1872
  • Pašportrets ar roku uz galvas, 1910
  • Žagata, 1869
  • Vecrīga, Jāņa iela, 2011 - Vezur
  • Magoņu lauks Živernī, 1885
  • Mēness virs jūras, 1822
  • Deju svētki, 2011 - Vezur
  • Mežs, 2011 - Vezur
  • Saulespuķes, 1888
  • Eiropas nolaupīšana, 1910
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Kontrastējošās skaņas, 1924
  • Stārķis, 2011 - Vezur
  • Lielās peldētājas, 1906
  • Interjers, Sieviete pie loga, 1880
  • Jūras krasts Kurzemē, 2011 - Vezur
  • Kelija Pūls, 1903
  • Daugava, 2011 - Vezur
  • Sieviete ar vēdekli, 1918
  • Neatkarības diena, 2011 - Vezur
  • Kad zāle bija zaļāka, 2011 - Vezur
  • Pašportrets ar izplestiem pirkstiem, 1909
  • Sibilla, 1891
  • Dejas kaisle, 2011 - Vezur
  • Veicot laika atskaiti, 1896
  • Debesis, 2011 - Vezur
  • Miglains rīts, 2011 - Vezur
  • Svētais vakarēdiens, 1498
  • Ziedu Lēdija, 1895
  • Mēness gaisma Barbizonā
  • Pastaiga gar jūru, 2011 - Vezur
  • Palīdzība draugam, 1903
  • Kviešu lauks ar pļāvēju un saule, 1889
  • Dzeltens aplis, 1926
  • Jūra ziemā (Daugavgrīvas bāka), 2011 - Vezur
  • Četras peldētājas, 1905
  • Anna Pavlova baletā "Silfīda", 1909
  • Mēness gaisma, 1874
  • Siena vācēja, 1886
  • Lidojošie cilvēki, 2011 - Vezur
  • Agonija, 1912
  • Vasaras vakars, 1886
  • Eiropiešu lēdijas portrets japāņu kostīmā

Eiropas nolaupīšana, 1910

Eiropas nolaupīšana, 1910

Valentīns Serovs

Eiropas nolaupīšana ir iecienīts motīvs mākslas pasaulē, stāsts nāk no sengrieķu mitoloģijas. Valentīns Serovs šim darbam iespaidojās no ceļojuma Grieķijā.

Saskaņā ar vienu no sengrieķu mītiem, Eiropa — feniķiešu valdnieka Agenora meita un Tēbu valdnieka Kadmisa māsa - kādu rītu netālu no jūras savā nodabā lasījusi puķes. To nejauši ievērojis Zevs un iemīlējies Eiropā. Viņš pieņēmis balta vērša izskatu, pierunājis Eiropu uzkāpt vērsim mugurā, un kālīdz Eiropa tā izdarījusi, viņš ar jauno meiteni aizjoņojis pāri jūrai uz Krētas salu.

Leģendai par Eiropas nolaupīšanu ir arī simboliska nozīme. Eiropas nolaupīšana atspoguļo vēsturisko saikni starp Eiropu un Āziju. Feniķija leģendā aprakstīto notikumu laikā atradās stiprā Ēģiptes politiskā un saimnieciskā ietekmē. Nolaupot Eiropu, Zevs paņēma no vecākas Austrumu civilizācijas tās mantojumu un pārnesa uz Egeju, kur tā nākamo gadsimtu laikā tika attīstīta un izplatīta arvien tālāk citur Eiropā.

Gleznas oriģināls atrodas Tretjakova galerijā Maskavā, Krievijā.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.