• Nēģeriete, 1869
  • Meitene ar pērļu auskaru, 1666
  • Sibilla, 1891
  • Laiva mēness gaismā
  • Rosina, 1878
  • Auksts rīts, 2011 - Vezur
  • Kelija Pūls, 1903
  • Margrietiņu lauks, 2011 - Vezur
  • Rīga pavasarī, 2011 - Vezur
  • Magones, 1886
  • Kerubīni, 1514
  • Evokācija
  • Dejotājas V, 1877
  • Mēness virs jūras, 1822
  • Jūras krasts, 2011 - Vezur
  • Skursteņslauķis, 2011 - Vezur
  • Vecrīgas šarms, 2011 - Vezur
  • Ūdensrozes, 1906
  • Judīte un Holoferna galva, 1901
  • Miglains rīts, 2011 - Vezur
  • Žagata, 1869
  • Bizoņu Taka, 1867
  • Māte un bērns (Madonna), 1908
  • Melanholija, 1874
  • Kails koks aiz žoga, 1912
  • Bretaņas ainava - lauki pie jūras (Le Pouldu), 1894
  • Zelta rudens, 2011 - Vezur
  • Divi akti, 1890
  • Jūra ziemā (Daugavgrīvas bāka), 2011 - Vezur
  • Laiva, 2011 - Vezur
  • Kad zāle bija zaļāka, 2011 - Vezur
  • Mūzika-I, 1895
  • Magones vāzē, 1909
  • Peldētāja, 1879
  • Buda jaunībā, 1904
  • Opera, 2011 - Vezur
  • Vīrs ar pīpi (Vīrs no Nicas), 1918
  • Biržā, 1879
  • Dzeltens aplis, 1926
  • Divas mazas meitenītes pludmalē, 1895
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Papeļu aleja saulrietā, 1884
  • Gleznotāja Maksa Openhaimera portrets, 1910
  • Pašportrets ar izplestiem pirkstiem, 1909
  • Pļaujas laiks, 1878
  • Zilās Dejotājas, 1899
  • Otrā jaunība, 2011 - Vezur
  • Ādams un Ieva, 1526
  • Apelsīnu koki, 1878
  • Deju svētki, 2011 - Vezur

Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888

Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888

Emīls Bernards

Šī glezna tapusi 1888.gadā, kad Emīls Bernards devās ceļojumā uz Pont-Avenu, kur arī satika Gogēnu, un viņi ātri kļuva par ļoti labiem draugiem. Šajā laikā Bernards jau bija attīstījis daudzas teorijas par savu mākslu un kas viņš vēlētos būt. Viņš paziņoja, ka " vēlas atrast mākslu, kas būtu maksimāli vienkāršota un būtu pieejama visiem, nekoncentrēties uz tās induvidualitāti, bet kolektīvo domu..." Gogēns apbrīnoja Bernardu par viņa spējām izteikties.

Pont-Avena ir komūna Bretaņā, Francijā, netālu no vietas, kur Avenas upe tiekas ar Atlantijas okeānu. Sākot no 19 gs. vidus gleznotāji bieži šeit apmetās, jo vēlējās vasaru pavadīt prom no pilsētas, tas neprasīja daudz līdzekļu, vieta bija apbrīnojami gleznaina un vēl nebija sabojāta ar tūrismu.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.