• Spāņu deja, 1882
  • Kaņsirmēras ainava
  • Ziedošie mandeļu zari, Senremī, 1890
  • Zaļā dejotāja, 1880
  • Rīga 20.gs sākumā, 2011 - Vezur
  • Upes krasts, Veneux, 1881
  • Arlekīns, 1890
  • Akts guļošā pozā, 1917
  • Anna Pavlova baletā "Silfīda", 1909
  • Kad zāle bija zaļāka, 2011 - Vezur
  • Liels sarkans krūštēls, 1913
  • Krievu skaistule un ainava, 1904
  • Konversija, 1912
  • Svētais Jānis, 1892
  • Apelsīnu koki, 1878
  • Dejotājas V, 1877
  • Zilā govs, 2011 - Vezur
  • Papeļu aleja saulrietā, 1884
  • Skūpsts, 1908
  • Vecrīgas šarms, 2011 - Vezur
  • Stāvošā Kariatīde, 1913
  • Karnevāla vakars, 1886
  • Vecrīga sniegā, 2011 - Vezur
  • Ādams un Ieva, 1526
  • Ziedu Lēdija, 1895
  • Nakts vasaras vidū, 1876
  • Laiva, 2011 - Vezur
  • Trīs māsas pie Trīs Brāļiem, 2011 - Vezur
  • Sieviete ar melnu cepuri, 1909
  • Rīga pavasarī, 2011 - Vezur
  • Stārķis, 2011 - Vezur
  • Nēģeriete, 1869
  • Ūdensrozes, zaļais atspulgs, kreisā puse, 1923
  • Sējējs, 1888
  • Akts sēdus, 1917
  • Pastaiga gar jūru, 2011 - Vezur
  • Mēness virs jūras, 1822
  • Iela Parīzē, lietaina diena, 1877
  • Divi gulbji, 2011 - Vezur
  • Eiropas nolaupīšana, 1910
  • Turaidas pils, 2011 - Vezur
  • Valdemāra iela, 2011 - Vezur
  • Dzeltens aplis, 1926
  • Zvaigžņotā nakts, 1889
  • Melngalvju Nams, 2011 - Vezur
  • Brīdinājums par miglu, 1885
  • Divi akti, 1890
  • Mīlnieki: Vīrietis un Sieviete I, 1914
  • Mona Liza, 1507
  • Opera, 2011 - Vezur

Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888

Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888

Emīls Bernards

Šī glezna tapusi 1888.gadā, kad Emīls Bernards devās ceļojumā uz Pont-Avenu, kur arī satika Gogēnu, un viņi ātri kļuva par ļoti labiem draugiem. Šajā laikā Bernards jau bija attīstījis daudzas teorijas par savu mākslu un kas viņš vēlētos būt. Viņš paziņoja, ka " vēlas atrast mākslu, kas būtu maksimāli vienkāršota un būtu pieejama visiem, nekoncentrēties uz tās induvidualitāti, bet kolektīvo domu..." Gogēns apbrīnoja Bernardu par viņa spējām izteikties.

Pont-Avena ir komūna Bretaņā, Francijā, netālu no vietas, kur Avenas upe tiekas ar Atlantijas okeānu. Sākot no 19 gs. vidus gleznotāji bieži šeit apmetās, jo vēlējās vasaru pavadīt prom no pilsētas, tas neprasīja daudz līdzekļu, vieta bija apbrīnojami gleznaina un vēl nebija sabojāta ar tūrismu.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.