• Beatrise, 1897
  • Kolumbusas Avēnija, lietaina diena, 1885
  • Drūmā situācija, 1933
  • Dejotājas zilā, 1890
  • Debesis, 2011 - Vezur
  • Vakars Ņujorkā, 1890
  • Anemones, 1909
  • Stārķis, 2011 - Vezur
  • Vēja brāzma, 1883
  • Vikersu bērni dārzā, 1884
  • Sieviete ar saulessargu (skatā pa labi), 1886
  • Dejotāji, 2011 - Vezur
  • Žozetes portrets, 1916
  • Ziema, zirgi, 2011 - Vezur
  • Žagata, 1869
  • Kerubīni, 1514
  • Jūras krasts Kurzemē, 2011 - Vezur
  • Pastaiga gar jūru, 2011 - Vezur
  • Palīdzība draugam, 1903
  • Vīrs ar pīpi (Vīrs no Nicas), 1918
  • Ziedu Mākoņi, 1903
  • Doma laukums, 2011 - Vezur
  • Melnais kaķis, 2011 - Vezur
  • Vasaras beigas, 2011 -  Vezur
  • Ūdensrozes, zaļais atspulgs, kreisā puse, 1923
  • Akts guļošā pozā, 1917
  • Līgo svētki, 2011 - Vezur
  • Kelija Pūls, 1903
  • Lauki, 2011 - Vezur
  • Ziedu Lēdija, 1895
  • Vecrīga sniegā, 2011 - Vezur
  • Margrietiņu lauks, 2011 - Vezur
  • 10.tramvajs, 2011 - Vezur
  • Gleznotāja Maksa Openhaimera portrets, 1910
  • Futbolisti, 1908
  • Palīdzība draugam, 1903
  • Pļaujas laiks, 1878
  • Dzeltens aplis, 1926
  • Ādams un Ieva, 1526
  • Laiva, 2011 - Vezur
  • Eņģelis
  • Upes krasts, Veneux, 1881
  • Puskaila sieviete ar sarkanu cepuri, 1910
  • Buda jaunībā, 1904
  • Pompadūras kundze, 1915
  • Siesta, 1894
  • Pašportrets ar rokām uz krūtīm, 1910
  • Dovilla, kuģu piestātne, 1892
  • Dejotājas V, 1877
  • Pavasaris, 1879

Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888

Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888

Emīls Bernards

Šī glezna tapusi 1888.gadā, kad Emīls Bernards devās ceļojumā uz Pont-Avenu, kur arī satika Gogēnu, un viņi ātri kļuva par ļoti labiem draugiem. Šajā laikā Bernards jau bija attīstījis daudzas teorijas par savu mākslu un kas viņš vēlētos būt. Viņš paziņoja, ka " vēlas atrast mākslu, kas būtu maksimāli vienkāršota un būtu pieejama visiem, nekoncentrēties uz tās induvidualitāti, bet kolektīvo domu..." Gogēns apbrīnoja Bernardu par viņa spējām izteikties.

Pont-Avena ir komūna Bretaņā, Francijā, netālu no vietas, kur Avenas upe tiekas ar Atlantijas okeānu. Sākot no 19 gs. vidus gleznotāji bieži šeit apmetās, jo vēlējās vasaru pavadīt prom no pilsētas, tas neprasīja daudz līdzekļu, vieta bija apbrīnojami gleznaina un vēl nebija sabojāta ar tūrismu.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.