• Divas mazas meitenītes pludmalē, 1895
  • Cerība II, 1908
  • Skats uz Antibu no Salis dārziem, 1888
  • Nakts vasaras vidū, 1876
  • Zaļā dejotāja, 1880
  • Meitenes tautastērpos, 2011 - Vezur
  • Apskāviens (Mīļākie II), 1917
  • Rudens, 1877
  • Ādams un Ieva, 1526
  • Magoņu lauks Živernī, 1885
  • Dzeltens aplis, 1926
  • Ziedi vāzē, 1866
  • Kad zāle bija zaļāka, 2011 - Vezur
  • Lauki, 2011 - Vezur
  • Māte un bērns (Madonna), 1908
  • Palīdzība draugam, 1903
  • Brīdinājums par miglu, 1885
  • Sieviete ar cepuri, 1907
  • Kamī kundze ar vēdekli, 1870
  • Vecrīgas šarms, 2011 - Vezur
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Sarkanie vīna dārzi, 1888
  • Nabi ainava, 1890
  • Saules pastaiga pār tiltu, 2011 - Vezur
  • Taiti idille, 1901
  • Rīga pavasarī, 2011 - Vezur
  • Laiva mēness gaismā
  • Luksemburgas dārzā, 1886
  • Jauns vīrietis pie loga, 1875
  • Impresija. Saullēkts, 1872
  • Ričards Gallo un viņa suns, pie Mazās Ženeviljēras, 1884
  • Saulespuķes, 1888
  • Akts guļus, 1917
  • Opera, 2011 - Vezur
  • Kafejnīcas terase naktī, 1888
  • Kaņsirmēras ainava
  • Rīga saulrietā, 2011 - Vezur
  • Rīga naktī, 2011 - Vezur
  • Konversija, 1912
  • Baleta aina, 1879
  • Vecrīga, 2011 - Vezur
  • Gleznotāja Maksa Openhaimera portrets, 1910
  • Debesis, 2011 - Vezur
  • Vakars Ņujorkā, 1890
  • Lielās peldētājas, 1906
  • Pavasaris, 1879
  • Dovilla, kuģu piestātne, 1892
  • Kelija Pūls, 1903
  • Sieviete uz terases (Jauna sieviete un ibisi), 1857
  • Dejotājas V, 1877

Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888

Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888

Emīls Bernards

Šī glezna tapusi 1888.gadā, kad Emīls Bernards devās ceļojumā uz Pont-Avenu, kur arī satika Gogēnu, un viņi ātri kļuva par ļoti labiem draugiem. Šajā laikā Bernards jau bija attīstījis daudzas teorijas par savu mākslu un kas viņš vēlētos būt. Viņš paziņoja, ka " vēlas atrast mākslu, kas būtu maksimāli vienkāršota un būtu pieejama visiem, nekoncentrēties uz tās induvidualitāti, bet kolektīvo domu..." Gogēns apbrīnoja Bernardu par viņa spējām izteikties.

Pont-Avena ir komūna Bretaņā, Francijā, netālu no vietas, kur Avenas upe tiekas ar Atlantijas okeānu. Sākot no 19 gs. vidus gleznotāji bieži šeit apmetās, jo vēlējās vasaru pavadīt prom no pilsētas, tas neprasīja daudz līdzekļu, vieta bija apbrīnojami gleznaina un vēl nebija sabojāta ar tūrismu.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.