• Mirusī māte, 1910
  • Skursteņslauķis, 2011 - Vezur
  • Laiva, 2011 - Vezur
  • Lidojošie cilvēki, 2011 - Vezur
  • Rīga naktī, 2011 - Vezur
  • Jūra ziemā (Daugavgrīvas bāka), 2011 - Vezur
  • Pompadūras kundze, 1915
  • Māte un bērns (Madonna), 1908
  • Taiti idille, 1901
  • Kaņsirmēras ainava
  • Daugava, 2011 - Vezur
  • Rudens Saule I, 1912
  • Trīs māsas pie Trīs Brāļiem, 2011 - Vezur
  • Nēģeriete, 1869
  • Goldau, 1843
  • Vecrīga sniegā, 2011 - Vezur
  • Valdemāra iela, 2011 - Vezur
  • Mēness gaisma, 1874
  • Četri koki, 1917
  • Ofēlija, 1905
  • Ziedu Lēdija, 1895
  • Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888
  • Sieviete ar saulessargu (Kamilla Monē ar dēlu Žanu),1874
  • Luksemburgas dārzā, 1886
  • Vecrīga, Jāņa iela, 2011 - Vezur
  • Pašportrets ar izplestiem pirkstiem, 1909
  • Divi akti, 1890
  • Jūras krasts Kurzemē, 2011 - Vezur
  • Galva, 1913
  • Zelta rudens, 2011 - Vezur
  • Rīga pavasarī, 2011 - Vezur
  • Guļošā čigāniete, 1897
  • Kviešu lauks ar pļāvēju un saule, 1889
  • Eņģelis
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Kelija Pūls, 1903
  • Vīzija pēc sprediķa (Jēkaba cīņa ar eņģeli), 1888
  • Temza pie Vestminsteres, 1871
  • Senremī ainava, 1889
  • Magoņu lauks, 2011 - Vezur
  • Eiropas tilts, 1877
  • Ceļinieks virs miglas jūras, 1818
  • Melanholija, 1874
  • Laiva mēness gaismā
  • Pavasaris, 1879
  • Pieneņu laiks, Ventas Rumba, 2011 - Vezur
  • Dejotāji, 2011 - Vezur
  • Stārķis, 2011 - Vezur
  • Sieviete ar vēdekli, 1918
  • Magones, 1886

Judīte un Holoferna galva, 1901

Judīte un Holoferna galva, 1901

Gustavs Klimts

Judīte bija Bībeles varone, kura pavedināja un vēlāk nocirta galvu ģenerālim Holofernam, lai paglābtu no ienaidnieka - asīriešu armijas savu pilsētu Betūliju.

Leģenda stāsta, ka Asīrijas armija bija aplenkusi ebreju pilsētu Betūliju. Kad pilsētas iedzīvotāji jau bija uz padošanās robežas, Judīte - bagāta un skaista atraitne, izstrādāja plānu kā glābt pilsētu. Viņa izgreznoja sevi, tā lai "nozvejotu" jebkuru, kas gadās ceļā, un devās ar savu kalponi uz asīriešu nometni. Ar ieganstu, ka pametusi savus cilvēkus, viņa piekļuva ģenerālim Holofernam, un ierosināja viņam fiktīvas shēmas kā pieveikt ebrejus. Pavadījusi vairākas dienas ienaidnieka nometnē, Holofernam Judīte iepatikās un viņš Judīti aicināja uz dzīrēm nometnē. Kad dzīres bija noslēgušās un viņi palika divatā, ģenerālis gribēja Judīti savaldzināt. Viņš bija par daudz iedzēris un šī bija Judītes lielā izdevība. Viņa ātri paķēra ģenerāļa zobenu un ar diviem cirtieniem nocirta tā galvu, tūlīt klāt bija arī kalpone, un viņas galvu ievietoja jau sagatvotā maisā. Tad Judīte ar kalponi veica ceļu atpakaļ uz Betūliju, pirms viņu izdarības tika atklātas ienaidnieka nometnē. Asīriešiem attopoties kas ir noticis, nometnē sāka valdīt haoss un tie izlēma padoties un bēgt prom.

Šis stāsts bija diezgan populārs sākot jau no viduslaikiem, kā piemērs tam kā tikums pārvar netikumu. Tomēr šis darbs nav mūžīga alegorija,  kopš Judīte ir attēlota kā Vīnes sabiedrības skaistums, Klimta gleznā Judītes lomā iejutās Adele Bloha-Bauere. Judītes jutekliskums un orgasma izpausmes, kad viņa tur rokā Holoferna galvu, tas viss šokēja tā laika Vīnes sabiedrību, viņiem bija grūti skatīties uz šo sievieti, kas nogalina ar pavedināšanu, uz dievbijīgu ebreju sievieti, kura riskē ar savu tikumību, lai glābtu savu pilsētu.

Glezna, tūlīt pēc tās pabeigšanas, tika jau nopirkta, to tolaik iegādājās Klimta laikabiedrs, Šveices gleznotājs Ferdinands Hodlers (1853-1918), kura daiļradi Klimts ļoti augsti vērtēja.

Mūsdienās gleznas oriģināls atrodas Österreichische Galerie Vīnē, Austrijā.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.