• Žozetes portrets, 1916
  • Lauki, 2011 - Vezur
  • Miglains rīts, 2011 - Vezur
  • Sieviete ar cepuri, 1907
  • Vasaras beigas, 2011 -  Vezur
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Ceļinieks virs miglas jūras, 1818
  • Veterāns jaunā laukā, 1865
  • Druīde, 1893
  • Apelsīnu koki, 1878
  • Lidojošie cilvēki, 2011 - Vezur
  • Karnevāla vakars, 1886
  • Borejs , 1903
  • Vēja brāzma, 1883
  • Ričards Gallo un viņa suns, pie Mazās Ženeviljēras, 1884
  • Ofēlija, 1905
  • Ziedu Mākoņi, 1903
  • Eiropas tilts, 1877
  • Rīga pavasarī, 2011 - Vezur
  • Futbolisti, 1908
  • Mežs, 2011 - Vezur
  • Nēģeriete, 1869
  • Kelija Pūls, 1903
  • Agonija, 1912
  • Zaļā dejotāja, 1880
  • Baleta aina, 1879
  • 10.tramvajs, 2011 - Vezur
  • Kontrastējošās skaņas, 1924
  • Sibilla, 1891
  • Papeļu aleja saulrietā, 1884
  • Dovilla, kuģu piestātne, 1892
  • Vikersu bērni dārzā, 1884
  • Kamī kundze ar vēdekli, 1870
  • Turaidas pils, 2011 - Vezur
  • Mirusī māte, 1910
  • Sarkanie vīna dārzi, 1888
  • Sieviete ar saulessargu (Kamilla Monē ar dēlu Žanu),1874
  • Ieeja līcī, mēness gaisma, 1881
  • Svētais Jānis, 1892
  • Zvaigzne, 1878
  • Rīga naktī, 2011 - Vezur
  • Jūrmala (Jūras Pērle), 2011 - Vezur
  • Doma laukums, 2011 - Vezur
  • Peldētāja, 1879
  • Ādams un Ieva, 1526
  • Pastaiga gar jūras krastu, 1909
  • Divi gulbji, 2011 - Vezur
  • Vecrīga 20.gs 30-tajos gados, 2011 - Vezur
  • Dejotājas zilā, 1890
  • Kviešu lauks ar pļāvēju un saule, 1889

Judīte un Holoferna galva, 1901

Judīte un Holoferna galva, 1901

Gustavs Klimts

Judīte bija Bībeles varone, kura pavedināja un vēlāk nocirta galvu ģenerālim Holofernam, lai paglābtu no ienaidnieka - asīriešu armijas savu pilsētu Betūliju.

Leģenda stāsta, ka Asīrijas armija bija aplenkusi ebreju pilsētu Betūliju. Kad pilsētas iedzīvotāji jau bija uz padošanās robežas, Judīte - bagāta un skaista atraitne, izstrādāja plānu kā glābt pilsētu. Viņa izgreznoja sevi, tā lai "nozvejotu" jebkuru, kas gadās ceļā, un devās ar savu kalponi uz asīriešu nometni. Ar ieganstu, ka pametusi savus cilvēkus, viņa piekļuva ģenerālim Holofernam, un ierosināja viņam fiktīvas shēmas kā pieveikt ebrejus. Pavadījusi vairākas dienas ienaidnieka nometnē, Holofernam Judīte iepatikās un viņš Judīti aicināja uz dzīrēm nometnē. Kad dzīres bija noslēgušās un viņi palika divatā, ģenerālis gribēja Judīti savaldzināt. Viņš bija par daudz iedzēris un šī bija Judītes lielā izdevība. Viņa ātri paķēra ģenerāļa zobenu un ar diviem cirtieniem nocirta tā galvu, tūlīt klāt bija arī kalpone, un viņas galvu ievietoja jau sagatvotā maisā. Tad Judīte ar kalponi veica ceļu atpakaļ uz Betūliju, pirms viņu izdarības tika atklātas ienaidnieka nometnē. Asīriešiem attopoties kas ir noticis, nometnē sāka valdīt haoss un tie izlēma padoties un bēgt prom.

Šis stāsts bija diezgan populārs sākot jau no viduslaikiem, kā piemērs tam kā tikums pārvar netikumu. Tomēr šis darbs nav mūžīga alegorija,  kopš Judīte ir attēlota kā Vīnes sabiedrības skaistums, Klimta gleznā Judītes lomā iejutās Adele Bloha-Bauere. Judītes jutekliskums un orgasma izpausmes, kad viņa tur rokā Holoferna galvu, tas viss šokēja tā laika Vīnes sabiedrību, viņiem bija grūti skatīties uz šo sievieti, kas nogalina ar pavedināšanu, uz dievbijīgu ebreju sievieti, kura riskē ar savu tikumību, lai glābtu savu pilsētu.

Glezna, tūlīt pēc tās pabeigšanas, tika jau nopirkta, to tolaik iegādājās Klimta laikabiedrs, Šveices gleznotājs Ferdinands Hodlers (1853-1918), kura daiļradi Klimts ļoti augsti vērtēja.

Mūsdienās gleznas oriģināls atrodas Österreichische Galerie Vīnē, Austrijā.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.