• Galva, 1913
  • Guļošā čigāniete, 1897
  • Fēliksa Feneona portrets, 1890
  • Laiva mēness gaismā
  • Nabi ainava, 1890
  • Kails koks aiz žoga, 1912
  • Ziedošie mandeļu zari, Senremī, 1890
  • Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888
  • Siena vācēja, 1886
  • Zilās Dejotājas, 1899
  • Pavasaris, 1879
  • Eņģelis
  • Pašportrets ar izplestiem pirkstiem, 1909
  • Karnevāla vakars, 1886
  • Sibilla, 1891
  • Baleta aina, 1879
  • Mīlnieki: Vīrietis un Sieviete I, 1914
  • Trīs māsas pie Trīs Brāļiem, 2011 - Vezur
  • Melanholija, 1874
  • Magoņu lauks Živernī, 1885
  • Meitenes tautastērpos, 2011 - Vezur
  • Pugačovas taksometrs, 2011 - Vezur
  • Spāņu deja, 1882
  • Anemones, 1909
  • Stārķis, 2011 - Vezur
  • Skats uz Antibu no Salis dārziem, 1888
  • Ceļinieks virs miglas jūras, 1818
  • Daugava, 2011 - Vezur
  • Zelta lauki, 2011 - Vezur
  • Siena laiks, 2011 - Vezur
  • Jauns vīrietis pie loga, 1875
  • Biržā, 1879
  • Kviešu lauks ar pļāvēju un saule, 1889
  • Otrā jaunība, 2011 - Vezur
  • Četras peldētājas, 1905
  • Akts guļošā pozā, 1917
  • Kerubīni, 1514
  • Mēness gaisma Barbizonā
  • Impresija. Saullēkts, 1872
  • Pastaiga gar jūras krastu, 1909
  • Turaidas pils, 2011 - Vezur
  • Sieviete ar saulessargu (skatā pa labi), 1886
  • Jūras krasts, 2011 - Vezur
  • Magoņu lauks, 2011 - Vezur
  • Melnais kaķis, 2011 - Vezur
  • Stāvošā Kariatīde, 1913
  • Akts sēdus, 1917
  • Lauki, 2011 - Vezur
  • Rīga naktī, 2011 - Vezur
  • Miglains rīts, 2011 - Vezur

Judīte un Holoferna galva, 1901

Judīte un Holoferna galva, 1901

Gustavs Klimts

Judīte bija Bībeles varone, kura pavedināja un vēlāk nocirta galvu ģenerālim Holofernam, lai paglābtu no ienaidnieka - asīriešu armijas savu pilsētu Betūliju.

Leģenda stāsta, ka Asīrijas armija bija aplenkusi ebreju pilsētu Betūliju. Kad pilsētas iedzīvotāji jau bija uz padošanās robežas, Judīte - bagāta un skaista atraitne, izstrādāja plānu kā glābt pilsētu. Viņa izgreznoja sevi, tā lai "nozvejotu" jebkuru, kas gadās ceļā, un devās ar savu kalponi uz asīriešu nometni. Ar ieganstu, ka pametusi savus cilvēkus, viņa piekļuva ģenerālim Holofernam, un ierosināja viņam fiktīvas shēmas kā pieveikt ebrejus. Pavadījusi vairākas dienas ienaidnieka nometnē, Holofernam Judīte iepatikās un viņš Judīti aicināja uz dzīrēm nometnē. Kad dzīres bija noslēgušās un viņi palika divatā, ģenerālis gribēja Judīti savaldzināt. Viņš bija par daudz iedzēris un šī bija Judītes lielā izdevība. Viņa ātri paķēra ģenerāļa zobenu un ar diviem cirtieniem nocirta tā galvu, tūlīt klāt bija arī kalpone, un viņas galvu ievietoja jau sagatvotā maisā. Tad Judīte ar kalponi veica ceļu atpakaļ uz Betūliju, pirms viņu izdarības tika atklātas ienaidnieka nometnē. Asīriešiem attopoties kas ir noticis, nometnē sāka valdīt haoss un tie izlēma padoties un bēgt prom.

Šis stāsts bija diezgan populārs sākot jau no viduslaikiem, kā piemērs tam kā tikums pārvar netikumu. Tomēr šis darbs nav mūžīga alegorija,  kopš Judīte ir attēlota kā Vīnes sabiedrības skaistums, Klimta gleznā Judītes lomā iejutās Adele Bloha-Bauere. Judītes jutekliskums un orgasma izpausmes, kad viņa tur rokā Holoferna galvu, tas viss šokēja tā laika Vīnes sabiedrību, viņiem bija grūti skatīties uz šo sievieti, kas nogalina ar pavedināšanu, uz dievbijīgu ebreju sievieti, kura riskē ar savu tikumību, lai glābtu savu pilsētu.

Glezna, tūlīt pēc tās pabeigšanas, tika jau nopirkta, to tolaik iegādājās Klimta laikabiedrs, Šveices gleznotājs Ferdinands Hodlers (1853-1918), kura daiļradi Klimts ļoti augsti vērtēja.

Mūsdienās gleznas oriģināls atrodas Österreichische Galerie Vīnē, Austrijā.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.