• Kerubīni, 1514
  • Ceļinieks virs miglas jūras, 1818
  • Ziedu Mākoņi, 1903
  • Drūmā situācija, 1933
  • Vakars Ņujorkā, 1890
  • Ziedi vāzē, 1866
  • Sieviete ar vēdekli, 1918
  • Upes krasts, Veneux, 1881
  • Pašportrets ar roku uz galvas, 1910
  • Nēģeriete, 1869
  • Meitene ar pērļu auskaru, 1666
  • Idas Rubinšteinas portrets, 1910
  • Goldau, 1843
  • Opera, 2011 - Vezur
  • Bretaņas ainava - lauki pie jūras (Le Pouldu), 1894
  • Savvaļas magones Aržentijā, 1873
  • Pompadūras kundze, 1915
  • Dejotājas zilā, 1890
  • Ziedošie mandeļu zari, Senremī, 1890
  • Mēness gaisma, 1874
  • Baleta aina, 1879
  • Karnevāla vakars, 1886
  • Iela Parīzē, lietaina diena, 1877
  • Saules pastaiga pār tiltu, 2011 - Vezur
  • Anemones, 1909
  • Laiva, 2011 - Vezur
  • Žagata, 1869
  • Liels sarkans krūštēls, 1913
  • Pastaiga gar jūras krastu, 1909
  • Līgo svētki, 2011 - Vezur
  • Lielās peldētājas, 1906
  • Apelsīnu koki, 1878
  • Kaņsirmēras ainava
  • Buda jaunībā, 1904
  • Magoņu lauks Živernī, 1885
  • Kamī kundze ar vēdekli, 1870
  • Mūzika-I, 1895
  • Mēness virs jūras, 1822
  • Arlekīns, 1890
  • Ziema, zirgi, 2011 - Vezur
  • Bizoņu Taka, 1867
  • Sieviete ar saulessargu (Kamilla Monē ar dēlu Žanu),1874
  • Tumši zils, 1893
  • Magoņu lauks, 2011 - Vezur
  • Dzīvības Koks, 1909
  • Stārķis, 2011 - Vezur
  • Vecrīga, 2011 - Vezur
  • Melngalvju Nams, 2011 - Vezur
  • Vīrietis uz balkona, 1880
  • Kolumbusas Avēnija, lietaina diena, 1885

Kaspars Dāvids Frīdrihs (1774 – 1840)

Kaspars Dāvids Frīdrihs (1774 – 1840)

Kaspars Dāvids Frīdrihs dzimis kā sestais no desmit bērniem Greifsvaldē,  Vācijā. Viņš uzauga stingrā luterāņu ticības garā no tēva Ādolfa Gotlība, kurš bija labklājīgs sveču un ziepju veidotājs. Cilvēka eksistence, dabas neaptveramie spēki, cilvēka bezspēcība un vēlme pēc žēlsirdības - tas viss pakļaujas romantismam, kuru pārstāvēja Kaspasr Dāvids Frīdrihs. Tikai Frīdriham tam visam bija arī personīga nozīme, 13 gadu vecumā Frīdrihs ielūza ledū ezerā, brālis viņu izglāba, diemžēl tas prasīja brāļa dzīvību. Frīdriha māte nomira 1781. gadā, un māsa desmit gadus vēlāk. Viņa tumšās, dziļi reliģiskās gleznas, iespējams, atspoguļo šīs bērnības traģēdijas. Pēc studijām Kopenhāgenā, Frīdrihs atstāja savas mājas, Greifsvaldē, lai dzīvotu Drēzdenē, kas bija mākslas galvaspilsēta Eiropā deviņpadsmitajā gadsimtā. Viņš specializējās sepijā, akvareļos, un topogrāfiskajos zīmējumos, eļļas krāsām pievērsās 1808. gadā. 1825. gadā Frīdrihs saslima ar smagu slimību, no kuras viņš nekad pilnībā neatgūstas. Desmit gadus vēlāk, insults atstāja viņu daļēji paralizētu, un pārāk vāju, lai varētu gleznot ar eļļu. Tā vietā viņš atgriezās pie akvareļiem un sepijām kā jaunībā. Bet viņš bija salauzts, sarūgtināts cilvēks. Viņš mira 1840.gadā nabadzībā.
Frīdrihs palika nepamanīts, līdz 1890.gadam, kad viņu no jauna atklāja simbolisti. 1945.gadā, uguns pārņem Berlīnes Nacionālo Galeriju, iznīcinot daudzus no viņa šedevriem. Frīdriha gleznu trūkums paaugstina to emocionālo varu un vērtību mūsdienās. Savās gleznās Frīdrihs reti ataino cilvēku, izņemot kad grib uzsvērt dabas plašums. Ja tomēr cilvēks parādās kādā gleznā, tad viņš ir ar muguru pret skatītāju un pazudis pārdomās.  Jutekliskajā līmenī, viņa gleznas iedveš vai nu ekstāzi vai šausmas, bet lai kādi būtu iespaidi, tie pieprasa intelektuālo dekodēšanu.