• Rīts priežu mežā, 1889
  • Dzīvības Koks, 1909
  • Četras peldētājas, 1905
  • Kviešu lauks ar pļāvēju un saule, 1889
  • Evokācija
  • Skūpsts, 1908
  • Luksemburgas dārzā, 1886
  • Adele Bloha-Bauere I, 1907
  • Miglains rīts, 2011 - Vezur
  • Nakts vasaras vidū, 1876
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Akts sēdus, 1917
  • Svētais Jānis, 1892
  • Vikersu bērni dārzā, 1884
  • Kontrastējošās skaņas, 1924
  • Laiva mēness gaismā
  • Zilās Dejotājas, 1899
  • Zvejnieks, 1909
  • Jauns vīrietis pie loga, 1875
  • Rudens Saule I, 1912
  • Auksts rīts, 2011 - Vezur
  • Siena laiks, 2011 - Vezur
  • Turaidas pils, 2011 - Vezur
  • Sieviete zaļajās zeķēs (Adele Harmsa), 1917
  • Iela Parīzē, lietaina diena, 1877
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Žagata, 1869
  • Otrā jaunība, 2011 - Vezur
  • Saulespuķes, 1888
  • Magoņu lauks Živernī, 1885
  • Jūrmala (Jūras Pērle), 2011 - Vezur
  • Dzeltens aplis, 1926
  • Interjers, Sieviete pie loga, 1880
  • Mēness gaisma Barbizonā
  • Vīrieša portrets, 1923
  • Veicot laika atskaiti, 1896
  • Draudzenes, 1917
  • Vīzija pēc sprediķa (Jēkaba cīņa ar eņģeli), 1888
  • Idas Rubinšteinas portrets, 1910
  • Zelta rudens, 2011 - Vezur
  • Kafejnīcas terase naktī, 1888
  • Magones vāzē, 1909
  • Drūmā situācija, 1933
  • Nēģeriete, 1869
  • Mona Liza, 1507
  • Vakars pie Volgas, 1888
  • Ādams un Ieva, 1526
  • Meitene ar pērļu auskaru, 1666
  • Eiropiešu lēdijas portrets japāņu kostīmā
  • Dejas kaisle, 2011 - Vezur

Kaspars Dāvids Frīdrihs (1774 – 1840)

Kaspars Dāvids Frīdrihs (1774 – 1840)

Kaspars Dāvids Frīdrihs dzimis kā sestais no desmit bērniem Greifsvaldē,  Vācijā. Viņš uzauga stingrā luterāņu ticības garā no tēva Ādolfa Gotlība, kurš bija labklājīgs sveču un ziepju veidotājs. Cilvēka eksistence, dabas neaptveramie spēki, cilvēka bezspēcība un vēlme pēc žēlsirdības - tas viss pakļaujas romantismam, kuru pārstāvēja Kaspasr Dāvids Frīdrihs. Tikai Frīdriham tam visam bija arī personīga nozīme, 13 gadu vecumā Frīdrihs ielūza ledū ezerā, brālis viņu izglāba, diemžēl tas prasīja brāļa dzīvību. Frīdriha māte nomira 1781. gadā, un māsa desmit gadus vēlāk. Viņa tumšās, dziļi reliģiskās gleznas, iespējams, atspoguļo šīs bērnības traģēdijas. Pēc studijām Kopenhāgenā, Frīdrihs atstāja savas mājas, Greifsvaldē, lai dzīvotu Drēzdenē, kas bija mākslas galvaspilsēta Eiropā deviņpadsmitajā gadsimtā. Viņš specializējās sepijā, akvareļos, un topogrāfiskajos zīmējumos, eļļas krāsām pievērsās 1808. gadā. 1825. gadā Frīdrihs saslima ar smagu slimību, no kuras viņš nekad pilnībā neatgūstas. Desmit gadus vēlāk, insults atstāja viņu daļēji paralizētu, un pārāk vāju, lai varētu gleznot ar eļļu. Tā vietā viņš atgriezās pie akvareļiem un sepijām kā jaunībā. Bet viņš bija salauzts, sarūgtināts cilvēks. Viņš mira 1840.gadā nabadzībā.
Frīdrihs palika nepamanīts, līdz 1890.gadam, kad viņu no jauna atklāja simbolisti. 1945.gadā, uguns pārņem Berlīnes Nacionālo Galeriju, iznīcinot daudzus no viņa šedevriem. Frīdriha gleznu trūkums paaugstina to emocionālo varu un vērtību mūsdienās. Savās gleznās Frīdrihs reti ataino cilvēku, izņemot kad grib uzsvērt dabas plašums. Ja tomēr cilvēks parādās kādā gleznā, tad viņš ir ar muguru pret skatītāju un pazudis pārdomās.  Jutekliskajā līmenī, viņa gleznas iedveš vai nu ekstāzi vai šausmas, bet lai kādi būtu iespaidi, tie pieprasa intelektuālo dekodēšanu.