• Stāvošā Kariatīde, 1913
  • Rudens Saule I, 1912
  • Peldētāja, 1879
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Senremī ainava, 1889
  • Kamī kundze ar vēdekli, 1870
  • Margrietiņu lauks, 2011 - Vezur
  • Venēcija miglā, 1881
  • Pavasaris, 1879
  • Eiropas tilts, 1877
  • Neatkarības diena, 2011 - Vezur
  • Luksemburgas dārzā, 1886
  • Sibilla, 1891
  • Turaidas pils, 2011 - Vezur
  • Vecrīgas šarms, 2011 - Vezur
  • Rīga 20.gs sākumā, 2011 - Vezur
  • Ūdensrozes, zaļais atspulgs, kreisā puse, 1923
  • Četri koki, 1917
  • Kails koks aiz žoga, 1912
  • Rīga zilā, 2011 - Vezur
  • Dāma cepurē ar boa spalvu, 1909
  • Saules pastaiga pār tiltu, 2011 - Vezur
  • Sieviete uz terases (Jauna sieviete un ibisi), 1857
  • Divi gulbji, 2011 - Vezur
  • Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888
  • Temza pie Vestminsteres, 1871
  • Upes krasts, Veneux, 1881
  • Ieeja līcī, mēness gaisma, 1881
  • Debesis, 2011 - Vezur
  • Ziedi vāzē, 1866
  • Dejas kaisle, 2011 - Vezur
  • Interjers, Sieviete pie loga, 1880
  • Sējējs, 1888
  • Vasaras beigas, 2011 -  Vezur
  • Divas mazas meitenītes pludmalē, 1895
  • Taiti idille, 1901
  • Eiropas nolaupīšana, 1910
  • Jūra ziemā (Daugavgrīvas bāka), 2011 - Vezur
  • Apskāviens (Mīļākie II), 1917
  • Lidojošie cilvēki, 2011 - Vezur
  • Magoņu lauks, 2011 - Vezur
  • Mēness virs jūras, 1822
  • Mežs, 2011 - Vezur
  • Sieviete ar cepuri, 1907
  • Magones vāzē, 1909
  • Laiva, 2011 - Vezur
  • Dovilla, kuģu piestātne, 1892
  • Mēness gaisma, 1874
  • Pugačovas taksometrs, 2011 - Vezur
  • Kaņsirmēras ainava

Luksemburgas dārzā, 1886

Luksemburgas dārzā, 1886

Vinsents van Gogs

Gleznā tiek attēlota pavasara diena parkā - Luksemburgas dārzā. Van Gogs jau parāda ko ir apguvis modernajā mākslā, krāsās un gaismā. Šim darbam viņš jau ir piegājis ar tipisku impresionistu pieeju, ko jo īpaši apliecina biezāki otas triepieni.

Luksemburgas dārzs un pils ir viena no skaistākajām vietām Parīzē, kuru 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģeļu un antīko dievu vidū. Luksemburgas pilij līdzās atrodas viens no skaistākajiem Parīzes parkiem. Tā «franču» stilā stādītās ziedu dobes ir izsmalcinātas dārza mākslas paraugs, kas izraisa pat lielāku sajūsmu nekā ēnainajās alejās ieslēptās skulptūras, kas sniedz pārskatu par dārza tēlniecības attīstību un stiliem gandrīz četru gadsimtu garumā. Vasaras mēnešos lielā dārza Oranžērija tiek atbrīvota no tropu augu podiem un pārvērsta par izstāžu zāli.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.