• Spāņu dejotāja, 1882
  • Ziedu Mākoņi, 1903
  • Papeļu aleja saulrietā, 1884
  • Upes krasts, Veneux, 1881
  • Jūrmala (Jūras Pērle), 2011 - Vezur
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Zvaigžņotā nakts, 1889
  • Spāņu deja, 1882
  • Anna Pavlova baletā "Silfīda", 1909
  • Tumši zils, 1893
  • Gleznotāja Maksa Openhaimera portrets, 1910
  • Mūzika-I, 1895
  • Luksemburgas dārzā, 1886
  • Ādams un Ieva, 1526
  • Jūras krasts Kurzemē, 2011 - Vezur
  • Magoņu lauks Živernī, 1885
  • Dejotāji Rīgas sirdī, 2011 - Vezur
  • Konversija, 1912
  • Interjers, Sieviete pie loga, 1880
  • Mēness virs jūras, 1822
  • Pieneņu laiks, Ventas Rumba, 2011 - Vezur
  • Vīnogulāji, 1902
  • Vakars Ņujorkā, 1890
  • Vīrietis uz balkona, 1880
  • Saules pastaiga pār tiltu, 2011 - Vezur
  • Biržā, 1879
  • Opera, 2011 - Vezur
  • Eiropas nolaupīšana, 1910
  • Siena laiks, 2011 - Vezur
  • Akts guļus, 1917
  • Eiropas tilts, 1877
  • Kailā ēģiptiešu meitene, 1891
  • Veterāns jaunā laukā, 1865
  • Pavasaris, 1879
  • Peldētāja, 1879
  • Judīte un Holoferna galva, 1901
  • Žozetes portrets, 1916
  • Sieviete ar saulessargu (Kamilla Monē ar dēlu Žanu),1874
  • Temza pie Vestminsteres, 1871
  • Kafejnīcas terase naktī, 1888
  • Pašportrets ar rokām uz krūtīm, 1910
  • Nēģeriete, 1869
  • Puskaila sieviete ar sarkanu cepuri, 1910
  • Pugačovas taksometrs, 2011 - Vezur
  • Jūra ziemā (Daugavgrīvas bāka), 2011 - Vezur
  • Idas Rubinšteinas portrets, 1910
  • Pašportrets ar izplestiem pirkstiem, 1909
  • Vecrīgas šarms, 2011 - Vezur
  • Eiropiešu lēdijas portrets japāņu kostīmā
  • Senremī ainava, 1889

Luksemburgas dārzā, 1886

Luksemburgas dārzā, 1886

Vinsents van Gogs

Gleznā tiek attēlota pavasara diena parkā - Luksemburgas dārzā. Van Gogs jau parāda ko ir apguvis modernajā mākslā, krāsās un gaismā. Šim darbam viņš jau ir piegājis ar tipisku impresionistu pieeju, ko jo īpaši apliecina biezāki otas triepieni.

Luksemburgas dārzs un pils ir viena no skaistākajām vietām Parīzē, kuru 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģeļu un antīko dievu vidū. Luksemburgas pilij līdzās atrodas viens no skaistākajiem Parīzes parkiem. Tā «franču» stilā stādītās ziedu dobes ir izsmalcinātas dārza mākslas paraugs, kas izraisa pat lielāku sajūsmu nekā ēnainajās alejās ieslēptās skulptūras, kas sniedz pārskatu par dārza tēlniecības attīstību un stiliem gandrīz četru gadsimtu garumā. Vasaras mēnešos lielā dārza Oranžērija tiek atbrīvota no tropu augu podiem un pārvērsta par izstāžu zāli.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.