• Līgo svētki, 2011 - Vezur
  • Kviešu lauks ar pļāvēju un saule, 1889
  • Pavasaris, 1879
  • Borejs , 1903
  • Judīte un Holoferna galva, 1901
  • Rigerta (Laimas pulkstenis), 2011 - Vezur
  • Zvaigžņotā nakts, 1889
  • Veicot laika atskaiti, 1896
  • Trīs māsas pie Trīs Brāļiem, 2011 - Vezur
  • Vīrietis uz balkona, 1880
  • Evokācija
  • Interjers, Sieviete pie loga, 1880
  • Venēcija miglā, 1881
  • Lauki, 2011 - Vezur
  • Rīga saulrietā, 2011 - Vezur
  • Pašportrets ar oreolu, 1889
  • Pastaiga gar jūras krastu, 1909
  • Jūras krasts, 2011 - Vezur
  • Pieneņu laiks, Ventas Rumba, 2011 - Vezur
  • Dejotāji Rīgas sirdī, 2011 - Vezur
  • Mirusī māte, 1910
  • Skats uz Antibu no Salis dārziem, 1888
  • Vikersu bērni dārzā, 1884
  • Pugačovas taksometrs, 2011 - Vezur
  • Vasaras vakars, 1886
  • Melnais kaķis, 2011 - Vezur
  • Divi gulbji, 2011 - Vezur
  • Pompadūras kundze, 1915
  • Svētais vakarēdiens, 1498
  • Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888
  • Meitenes tautastērpos, 2011 - Vezur
  • Četras peldētājas, 1905
  • Idas Rubinšteinas portrets, 1910
  • Upes krasts, Veneux, 1881
  • Ādams un Ieva, 1526
  • Rīga pavasarī, 2011 - Vezur
  • Svētais Jānis, 1892
  • Bizoņu Taka, 1867
  • Bretaņas ainava - lauki pie jūras (Le Pouldu), 1894
  • Eiropas tilts, 1877
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Rudens Saule I, 1912
  • Stārķis, 2011 - Vezur
  • Valdemāra iela, 2011 - Vezur
  • Ziema, zirgi, 2011 - Vezur
  • Konversija, 1912
  • Dejotājas V, 1877
  • Magones, 1886
  • Dejas kaisle, 2011 - Vezur
  • Mirušā gars sardzē (Manao Tupapau), 1892

Luksemburgas dārzā, 1886

Luksemburgas dārzā, 1886

Vinsents van Gogs

Gleznā tiek attēlota pavasara diena parkā - Luksemburgas dārzā. Van Gogs jau parāda ko ir apguvis modernajā mākslā, krāsās un gaismā. Šim darbam viņš jau ir piegājis ar tipisku impresionistu pieeju, ko jo īpaši apliecina biezāki otas triepieni.

Luksemburgas dārzs un pils ir viena no skaistākajām vietām Parīzē, kuru 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģeļu un antīko dievu vidū. Luksemburgas pilij līdzās atrodas viens no skaistākajiem Parīzes parkiem. Tā «franču» stilā stādītās ziedu dobes ir izsmalcinātas dārza mākslas paraugs, kas izraisa pat lielāku sajūsmu nekā ēnainajās alejās ieslēptās skulptūras, kas sniedz pārskatu par dārza tēlniecības attīstību un stiliem gandrīz četru gadsimtu garumā. Vasaras mēnešos lielā dārza Oranžērija tiek atbrīvota no tropu augu podiem un pārvērsta par izstāžu zāli.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.