• Debesis, 2011 - Vezur
  • Melanholija, 1874
  • Divi gulbji, 2011 - Vezur
  • Eiropiešu lēdijas portrets japāņu kostīmā
  • Stāvošā Kariatīde, 1913
  • Rigerta (Laimas pulkstenis), 2011 - Vezur
  • Jūras krasts Kurzemē, 2011 - Vezur
  • Spāņu deja, 1882
  • Ūdensrozes, 1906
  • Dovilla, kuģu piestātne, 1892
  • Rudens Saule I, 1912
  • Palīdzība draugam, 1903
  • Idas Rubinšteinas portrets, 1910
  • Ziedošie mandeļu zari, Senremī, 1890
  • Dejotājas V, 1877
  • Kerubīni, 1514
  • Rīts priežu mežā, 1889
  • Magoņu lauks Živernī, 1885
  • Agonija, 1912
  • Valdemāra iela, 2011 - Vezur
  • Mūzika-I, 1895
  • Upes krasts, Veneux, 1881
  • Saules pastaiga pār tiltu, 2011 - Vezur
  • Pieneņu laiks, Ventas Rumba, 2011 - Vezur
  • Taiti idille, 1901
  • Rīga naktī, 2011 - Vezur
  • Ofēlija, 1905
  • Dejas kaisle, 2011 - Vezur
  • Veicot laika atskaiti, 1896
  • Beatrise, 1897
  • Zaļā dejotāja, 1880
  • Vecrīga, Jāņa iela, 2011 - Vezur
  • Jūras krasts, 2011 - Vezur
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Vecrīga, 2011 - Vezur
  • Divas Taiti sievietes, 1899
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Kad zāle bija zaļāka, 2011 - Vezur
  • Melnais kaķis, 2011 - Vezur
  • Judīte un Holoferna galva, 1901
  • Līgo svētki, 2011 - Vezur
  • Zilā govs, 2011 - Vezur
  • Vecrīga 20.gs 30-tajos gados, 2011 - Vezur
  • Draudzenes, 1917
  • Palīdzība draugam, 1903
  • Divi akti, 1890
  • Vīrieša portrets, 1923
  • Stāvoša meitene rūtainā kleitā, 1909
  • Sarkanie vīna dārzi, 1888
  • Buda jaunībā, 1904

Luksemburgas dārzā, 1886

Luksemburgas dārzā, 1886

Vinsents van Gogs

Gleznā tiek attēlota pavasara diena parkā - Luksemburgas dārzā. Van Gogs jau parāda ko ir apguvis modernajā mākslā, krāsās un gaismā. Šim darbam viņš jau ir piegājis ar tipisku impresionistu pieeju, ko jo īpaši apliecina biezāki otas triepieni.

Luksemburgas dārzs un pils ir viena no skaistākajām vietām Parīzē, kuru 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģeļu un antīko dievu vidū. Luksemburgas pilij līdzās atrodas viens no skaistākajiem Parīzes parkiem. Tā «franču» stilā stādītās ziedu dobes ir izsmalcinātas dārza mākslas paraugs, kas izraisa pat lielāku sajūsmu nekā ēnainajās alejās ieslēptās skulptūras, kas sniedz pārskatu par dārza tēlniecības attīstību un stiliem gandrīz četru gadsimtu garumā. Vasaras mēnešos lielā dārza Oranžērija tiek atbrīvota no tropu augu podiem un pārvērsta par izstāžu zāli.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.