• Vecrīga sniegā, 2011 - Vezur
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Kafejnīcas terase naktī, 1888
  • Ieeja līcī, mēness gaisma, 1881
  • Anna Pavlova baletā "Silfīda", 1909
  • Četri koki, 1917
  • Agonija, 1912
  • Mīlnieki: Vīrietis un Sieviete I, 1914
  • Melanholija, 1874
  • Kad zāle bija zaļāka, 2011 - Vezur
  • Ceļinieks virs miglas jūras, 1818
  • Zirgi, 2011 - Vezur
  • Vīrietis uz balkona, 1880
  • Kamī kundze ar vēdekli, 1870
  • Ričards Gallo un viņa suns, pie Mazās Ženeviljēras, 1884
  • 10.tramvajs, 2011 - Vezur
  • Evokācija
  • Vecrīga 20.gs 30-tajos gados, 2011 - Vezur
  • Ziedu Mākoņi, 1903
  • Impresija. Saullēkts, 1872
  • Karnevāla vakars, 1886
  • Daugava, 2011 - Vezur
  • Spāņu dejotāja, 1882
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Fēliksa Feneona portrets, 1890
  • Ziedu Lēdija, 1895
  • Māja upes krastā, 2011 - Vezur
  • Mūzika-I, 1895
  • Zelta lauki, 2011 - Vezur
  • Jūras krasts Engurē, 2011 - Vezur
  • Eņģelis
  • Vīrieša portrets, 1923
  • Kolumbusas Avēnija, lietaina diena, 1885
  • Nabi ainava, 1890
  • Dejotājas zilā, 1890
  • Zelta rudens, 2011 - Vezur
  • Sieviete ar melnu cepuri, 1909
  • Sieviete ar vēdekli, 1918
  • Mirusī māte, 1910
  • Ziema, zirgi, 2011 - Vezur
  • Saules pastaiga pār tiltu, 2011 - Vezur
  • Svētais vakarēdiens, 1498
  • Rīga 20.gs sākumā, 2011 - Vezur
  • Magones vāzē, 1909
  • Siena laiks, 2011 - Vezur
  • Saulespuķes, 1888
  • Peldētāja, 1879
  • Eiropas nolaupīšana, 1910
  • Ūdensrozes, 1906
  • Kontrastējošās skaņas, 1924

Luksemburgas dārzā, 1886

Luksemburgas dārzā, 1886

Vinsents van Gogs

Gleznā tiek attēlota pavasara diena parkā - Luksemburgas dārzā. Van Gogs jau parāda ko ir apguvis modernajā mākslā, krāsās un gaismā. Šim darbam viņš jau ir piegājis ar tipisku impresionistu pieeju, ko jo īpaši apliecina biezāki otas triepieni.

Luksemburgas dārzs un pils ir viena no skaistākajām vietām Parīzē, kuru 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģeļu un antīko dievu vidū. Luksemburgas pilij līdzās atrodas viens no skaistākajiem Parīzes parkiem. Tā «franču» stilā stādītās ziedu dobes ir izsmalcinātas dārza mākslas paraugs, kas izraisa pat lielāku sajūsmu nekā ēnainajās alejās ieslēptās skulptūras, kas sniedz pārskatu par dārza tēlniecības attīstību un stiliem gandrīz četru gadsimtu garumā. Vasaras mēnešos lielā dārza Oranžērija tiek atbrīvota no tropu augu podiem un pārvērsta par izstāžu zāli.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.