• Pašportrets ar rokām uz krūtīm, 1910
  • Stāvoša meitene rūtainā kleitā, 1909
  • Pašportrets ar roku uz galvas, 1910
  • Sieviete zaļajās zeķēs (Adele Harmsa), 1917
  • Nakts vasaras vidū, 1876
  • Goldau, 1843
  • Nabi ainava, 1890
  • Sieviete ar saulessargu (Kamilla Monē ar dēlu Žanu),1874
  • Vīnogulāji, 1902
  • Pompadūras kundze, 1915
  • Lauki, 2011 - Vezur
  • Vīrieša portrets, 1923
  • Temza pie Vestminsteres, 1871
  • Laiva, 2011 - Vezur
  • Sieviete ar saulessargu (skatā pa labi), 1886
  • Guļošā čigāniete, 1897
  • Četri koki, 1917
  • Kelija Pūls, 1903
  • Pavasaris, 1879
  • Cerība II, 1908
  • Impresija. Saullēkts, 1872
  • Mona Liza, 1507
  • Veicot laika atskaiti, 1896
  • Bretaņas ainava - lauki pie jūras (Le Pouldu), 1894
  • Rīga pavasarī, 2011 - Vezur
  • Valdemāra iela, 2011 - Vezur
  • Ziema, zirgi, 2011 - Vezur
  • Iela Parīzē, lietaina diena, 1877
  • Vīrietis uz balkona, 1880
  • Stāvošā Kariatīde, 1913
  • Mūzika-I, 1895
  • Liels sarkans krūštēls, 1913
  • Senremī ainava, 1889
  • Mežs, 2011 - Vezur
  • Evokācija
  • Meitenes tautastērpos, 2011 - Vezur
  • Zvaigzne, 1878
  • Divas mazas meitenītes pludmalē, 1895
  • Vecrīga 20.gs 30-tajos gados, 2011 - Vezur
  • Karnevāla vakars, 1886
  • Ūdensrozes, zaļais atspulgs, kreisā puse, 1923
  • Akts guļošā pozā, 1917
  • Savvaļas magones Aržentijā, 1873
  • Rīga naktī, 2011 - Vezur
  • Kerubīni, 1514
  • Pavasaris, 1879
  • Apskāviens (Mīļākie II), 1917
  • Lidojošie cilvēki, 2011 - Vezur
  • Māte un bērns (Madonna), 1908
  • Skūpsts, 1908

Luksemburgas dārzā, 1886

Luksemburgas dārzā, 1886

Vinsents van Gogs

Gleznā tiek attēlota pavasara diena parkā - Luksemburgas dārzā. Van Gogs jau parāda ko ir apguvis modernajā mākslā, krāsās un gaismā. Šim darbam viņš jau ir piegājis ar tipisku impresionistu pieeju, ko jo īpaši apliecina biezāki otas triepieni.

Luksemburgas dārzs un pils ir viena no skaistākajām vietām Parīzē, kuru 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģeļu un antīko dievu vidū. Luksemburgas pilij līdzās atrodas viens no skaistākajiem Parīzes parkiem. Tā «franču» stilā stādītās ziedu dobes ir izsmalcinātas dārza mākslas paraugs, kas izraisa pat lielāku sajūsmu nekā ēnainajās alejās ieslēptās skulptūras, kas sniedz pārskatu par dārza tēlniecības attīstību un stiliem gandrīz četru gadsimtu garumā. Vasaras mēnešos lielā dārza Oranžērija tiek atbrīvota no tropu augu podiem un pārvērsta par izstāžu zāli.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.