• Eņģelis
  • Anemones, 1909
  • Divi akti, 1890
  • Sibilla, 1891
  • Baleta aina, 1879
  • Dzīvības Koks, 1909
  • Biržā, 1879
  • Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888
  • Neatkarības diena, 2011 - Vezur
  • Rīts priežu mežā, 1889
  • Papeļu aleja saulrietā, 1884
  • Kamī kundze ar vēdekli, 1870
  • Deju svētki, 2011 - Vezur
  • Turaidas pils, 2011 - Vezur
  • Vecrīga, 2011 - Vezur
  • Jūras krasts, 2011 - Vezur
  • Zemes elpa, 2011 - Vezur
  • Stāvošā Kariatīde, 1913
  • Nēģeriete, 1869
  • Vīrietis uz balkona, 1880
  • Liels sarkans krūštēls, 1913
  • Guļošā čigāniete, 1897
  • Ziedu Lēdija, 1895
  • Kontrastējošās skaņas, 1924
  • Līgo svētki, 2011 - Vezur
  • Lielās peldētājas, 1906
  • Goldau, 1843
  • Futbolisti, 1908
  • Jūras krasts Kurzemē, 2011 - Vezur
  • Veterāns jaunā laukā, 1865
  • Gleznotāja Maksa Openhaimera portrets, 1910
  • Spāņu deja, 1882
  • Vakars Ņujorkā, 1890
  • Jūrmala (Jūras Pērle), 2011 - Vezur
  • Kails koks aiz žoga, 1912
  • Akts sēdus, 1917
  • Mežs, 2011 - Vezur
  • Zilās Dejotājas, 1899
  • Sieviete ar saulessargu (skatā pa labi), 1886
  • Siena vācēja, 1886
  • Ziedi vāzē, 1866
  • Māja upes krastā, 2011 - Vezur
  • Četri koki, 1917
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Kolumbusas Avēnija, lietaina diena, 1885
  • Sieviete ar vēdekli, 1918
  • Miglains rīts, 2011 - Vezur
  • Agonija, 1912
  • Evokācija
  • Taiti idille, 1901

Luksemburgas dārzā, 1886

Luksemburgas dārzā, 1886

Vinsents van Gogs

Gleznā tiek attēlota pavasara diena parkā - Luksemburgas dārzā. Van Gogs jau parāda ko ir apguvis modernajā mākslā, krāsās un gaismā. Šim darbam viņš jau ir piegājis ar tipisku impresionistu pieeju, ko jo īpaši apliecina biezāki otas triepieni.

Luksemburgas dārzs un pils ir viena no skaistākajām vietām Parīzē, kuru 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģeļu un antīko dievu vidū. Luksemburgas pilij līdzās atrodas viens no skaistākajiem Parīzes parkiem. Tā «franču» stilā stādītās ziedu dobes ir izsmalcinātas dārza mākslas paraugs, kas izraisa pat lielāku sajūsmu nekā ēnainajās alejās ieslēptās skulptūras, kas sniedz pārskatu par dārza tēlniecības attīstību un stiliem gandrīz četru gadsimtu garumā. Vasaras mēnešos lielā dārza Oranžērija tiek atbrīvota no tropu augu podiem un pārvērsta par izstāžu zāli.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.