• Pašportrets ar rokām uz krūtīm, 1910
  • Skursteņslauķis, 2011 - Vezur
  • Zelta rudens, 2011 - Vezur
  • Ričards Gallo un viņa suns, pie Mazās Ženeviljēras, 1884
  • Sieviete zaļajās zeķēs (Adele Harmsa), 1917
  • Pieneņu laiks, Ventas Rumba, 2011 - Vezur
  • Vakars Ņujorkā, 1890
  • Kad zāle bija zaļāka, 2011 - Vezur
  • Nabi ainava, 1890
  • Zirgi, 2011 - Vezur
  • Skats uz Antibu no Salis dārziem, 1888
  • Skūpsts, 1908
  • Rudens, 1877
  • Tumši zils, 1893
  • Rīga pavasarī, 2011 - Vezur
  • Vikersu bērni dārzā, 1884
  • Vasaras vakars, 1886
  • Zemes elpa, 2011 - Vezur
  • Zaļā dejotāja, 1880
  • Siena laiks, 2011 - Vezur
  • Svētais vakarēdiens, 1498
  • Daugava, 2011 - Vezur
  • Zelta lauki, 2011 - Vezur
  • Bretaņas ainava - lauki pie jūras (Le Pouldu), 1894
  • Debesis, 2011 - Vezur
  • Eiropiešu lēdijas portrets japāņu kostīmā
  • Taiti idille, 1901
  • Vecrīga sniegā, 2011 - Vezur
  • Līgo svētki, 2011 - Vezur
  • Kelija Pūls, 1903
  • Vecrīgas šarms, 2011 - Vezur
  • Agonija, 1912
  • Dejas kaisle, 2011 - Vezur
  • Melngalvju Nams, 2011 - Vezur
  • Evokācija
  • Lauki, 2011 - Vezur
  • Mirušā gars sardzē (Manao Tupapau), 1892
  • Akts guļošā pozā, 1917
  • Vecrīga, Jāņa iela, 2011 - Vezur
  • Vīrs ar pīpi (Vīrs no Nicas), 1918
  • Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888
  • Peldētāja, 1879
  • Rigerta (Laimas pulkstenis), 2011 - Vezur
  • Futbolisti, 1908
  • Ziedošie mandeļu zari, Senremī, 1890
  • Deju svētki, 2011 - Vezur
  • Zvejnieks, 1909
  • Pašportrets ar oreolu, 1889
  • Anemones, 1909
  • Sieviete ar saulessargu (Kamilla Monē ar dēlu Žanu),1874

Luksemburgas dārzā, 1886

Luksemburgas dārzā, 1886

Vinsents van Gogs

Gleznā tiek attēlota pavasara diena parkā - Luksemburgas dārzā. Van Gogs jau parāda ko ir apguvis modernajā mākslā, krāsās un gaismā. Šim darbam viņš jau ir piegājis ar tipisku impresionistu pieeju, ko jo īpaši apliecina biezāki otas triepieni.

Luksemburgas dārzs un pils ir viena no skaistākajām vietām Parīzē, kuru 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģeļu un antīko dievu vidū. Luksemburgas pilij līdzās atrodas viens no skaistākajiem Parīzes parkiem. Tā «franču» stilā stādītās ziedu dobes ir izsmalcinātas dārza mākslas paraugs, kas izraisa pat lielāku sajūsmu nekā ēnainajās alejās ieslēptās skulptūras, kas sniedz pārskatu par dārza tēlniecības attīstību un stiliem gandrīz četru gadsimtu garumā. Vasaras mēnešos lielā dārza Oranžērija tiek atbrīvota no tropu augu podiem un pārvērsta par izstāžu zāli.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.