• Kontrastējošās skaņas, 1924
  • Apskāviens (Mīļākie II), 1917
  • Vīrietis uz balkona, 1880
  • Vīnogulāji, 1902
  • Veicot laika atskaiti, 1896
  • Rudens Saule I, 1912
  • Stāvoša meitene rūtainā kleitā, 1909
  • Rosina, 1878
  • Lauki, 2011 - Vezur
  • Goldau, 1843
  • Rigerta (Laimas pulkstenis), 2011 - Vezur
  • Kafejnīcas terase naktī, 1888
  • Tumši zils, 1893
  • Galva, 1913
  • Ziedi vāzē, 1866
  • Līgo vakars, 2011 - Vezur
  • Evokācija
  • Bizoņu Taka, 1867
  • Ofēlija, 1905
  • Kolumbusas Avēnija, lietaina diena, 1885
  • Siena vācēja, 1886
  • Dejotāji Rīgas sirdī, 2011 - Vezur
  • Skursteņslauķis, 2011 - Vezur
  • Saules pastaiga pār tiltu, 2011 - Vezur
  • Laiva, 2011 - Vezur
  • Vasaras vakars, 1886
  • Buda jaunībā, 1904
  • Rīga naktī, 2011 - Vezur
  • Krievu skaistule un ainava, 1904
  • Sieviete ar melnu cepuri, 1909
  • Vēja brāzma, 1883
  • Anna Pavlova baletā "Silfīda", 1909
  • Rīga 20.gs sākumā, 2011 - Vezur
  • Veterāns jaunā laukā, 1865
  • Luksemburgas dārzā, 1886
  • Karnevāla vakars, 1886
  • Iela Parīzē, lietaina diena, 1877
  • Dovilla, kuģu piestātne, 1892
  • Papeļu aleja saulrietā, 1884
  • Pašportrets ar izplestiem pirkstiem, 1909
  • Guļošā čigāniete, 1897
  • Debesis, 2011 - Vezur
  • Jūras krasts Kurzemē, 2011 - Vezur
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Kaņsirmēras ainava
  • Vikersu bērni dārzā, 1884
  • Stārķis, 2011 - Vezur
  • Vasaras beigas, 2011 -  Vezur
  • Mona Liza, 1507
  • Sarkanie vīna dārzi, 1888

Luksemburgas dārzā, 1886

Luksemburgas dārzā, 1886

Vinsents van Gogs

Gleznā tiek attēlota pavasara diena parkā - Luksemburgas dārzā. Van Gogs jau parāda ko ir apguvis modernajā mākslā, krāsās un gaismā. Šim darbam viņš jau ir piegājis ar tipisku impresionistu pieeju, ko jo īpaši apliecina biezāki otas triepieni.

Luksemburgas dārzs un pils ir viena no skaistākajām vietām Parīzē, kuru 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģeļu un antīko dievu vidū. Luksemburgas pilij līdzās atrodas viens no skaistākajiem Parīzes parkiem. Tā «franču» stilā stādītās ziedu dobes ir izsmalcinātas dārza mākslas paraugs, kas izraisa pat lielāku sajūsmu nekā ēnainajās alejās ieslēptās skulptūras, kas sniedz pārskatu par dārza tēlniecības attīstību un stiliem gandrīz četru gadsimtu garumā. Vasaras mēnešos lielā dārza Oranžērija tiek atbrīvota no tropu augu podiem un pārvērsta par izstāžu zāli.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.