• Melanholija, 1874
  • Draudzenes, 1917
  • Zilās Dejotājas, 1899
  • Dejotāji, 2011 - Vezur
  • Mēness gaisma Barbizonā
  • Peldētāja, 1879
  • Turaidas pils, 2011 - Vezur
  • Vecrīgas šarms, 2011 - Vezur
  • Sieviete ar saulessargu (skatā pa labi), 1886
  • Doma laukums, 2011 - Vezur
  • Vecrīga, Jāņa iela, 2011 - Vezur
  • Lauki, 2011 - Vezur
  • Jūras krasts, 2011 - Vezur
  • Dovilla, kuģu piestātne, 1892
  • Melngalvju Nams, 2011 - Vezur
  • Sieviete ar saulessargu (Kamilla Monē ar dēlu Žanu),1874
  • Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888
  • Pastaiga gar jūru, 2011 - Vezur
  • Ieeja līcī, mēness gaisma, 1881
  • Trīs māsas pie Trīs Brāļiem, 2011 - Vezur
  • Daugava, 2011 - Vezur
  • Temza pie Vestminsteres, 1871
  • Bretaņas ainava - lauki pie jūras (Le Pouldu), 1894
  • Konversija, 1912
  • Līgo svētki, 2011 - Vezur
  • Līgo vakars, 2011 - Vezur
  • Neatkarības diena, 2011 - Vezur
  • Dāma cepurē ar boa spalvu, 1909
  • Vasaras vakars, 1886
  • Pašportrets ar oreolu, 1889
  • Papeļu aleja saulrietā, 1884
  • Kaņsirmēras ainava
  • Taiti idille, 1901
  • Jūrmala (Jūras Pērle), 2011 - Vezur
  • Lidojošie cilvēki, 2011 - Vezur
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Vecrīga 20.gs 30-tajos gados, 2011 - Vezur
  • Rīga zilā, 2011 - Vezur
  • Dzeltens aplis, 1926
  • Vīrs ar pīpi (Vīrs no Nicas), 1918
  • Stāvoša meitene rūtainā kleitā, 1909
  • Ceļinieks virs miglas jūras, 1818
  • Kamī kundze ar vēdekli, 1870
  • Mirušā gars sardzē (Manao Tupapau), 1892
  • Laiva, 2011 - Vezur
  • Magones vāzē, 1909
  • Veterāns jaunā laukā, 1865
  • Vakars Ņujorkā, 1890
  • Ziedu Lēdija, 1895
  • Pugačovas taksometrs, 2011 - Vezur

Luksemburgas dārzā, 1886

Luksemburgas dārzā, 1886

Vinsents van Gogs

Gleznā tiek attēlota pavasara diena parkā - Luksemburgas dārzā. Van Gogs jau parāda ko ir apguvis modernajā mākslā, krāsās un gaismā. Šim darbam viņš jau ir piegājis ar tipisku impresionistu pieeju, ko jo īpaši apliecina biezāki otas triepieni.

Luksemburgas dārzs un pils ir viena no skaistākajām vietām Parīzē, kuru 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģeļu un antīko dievu vidū. Luksemburgas pilij līdzās atrodas viens no skaistākajiem Parīzes parkiem. Tā «franču» stilā stādītās ziedu dobes ir izsmalcinātas dārza mākslas paraugs, kas izraisa pat lielāku sajūsmu nekā ēnainajās alejās ieslēptās skulptūras, kas sniedz pārskatu par dārza tēlniecības attīstību un stiliem gandrīz četru gadsimtu garumā. Vasaras mēnešos lielā dārza Oranžērija tiek atbrīvota no tropu augu podiem un pārvērsta par izstāžu zāli.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.