• Cerība II, 1908
  • Evokācija
  • Pavasaris, 1879
  • Vakars Ņujorkā, 1890
  • Rīga naktī, 2011 - Vezur
  • Dzīvības Koks, 1909
  • Kad zāle bija zaļāka, 2011 - Vezur
  • Debesis, 2011 - Vezur
  • Nakts vasaras vidū, 1876
  • Vasaras vakars, 1886
  • Žozetes portrets, 1916
  • Vēja brāzma, 1883
  • Dāma cepurē ar boa spalvu, 1909
  • Saulespuķes, 1888
  • Vecrīga sniegā, 2011 - Vezur
  • Ziedu Lēdija, 1895
  • Zelta rudens, 2011 - Vezur
  • Krievu skaistule un ainava, 1904
  • Stāvošā Kariatīde, 1913
  • Mīlnieki: Vīrietis un Sieviete I, 1914
  • Agonija, 1912
  • Veicot laika atskaiti, 1896
  • Rīga 20.gs sākumā, 2011 - Vezur
  • Žagata, 1869
  • Dejas kaisle, 2011 - Vezur
  • Zemes elpa, 2011 - Vezur
  • Spāņu dejotāja, 1882
  • Brīdinājums par miglu, 1885
  • Veterāns jaunā laukā, 1865
  • Sieviete ar saulessargu (Kamilla Monē ar dēlu Žanu),1874
  • Lidojošie cilvēki, 2011 - Vezur
  • Mēness gaisma, 1874
  • Kafejnīcas terase naktī, 1888
  • Kelija Pūls, 1903
  • Magones, 1886
  • Meitene ar pērļu auskaru, 1666
  • Ūdensrozes, 1906
  • Mēness gaisma Barbizonā
  • Rīga zilā, 2011 - Vezur
  • Miglains rīts, 2011 - Vezur
  • Četras peldētājas, 1905
  • Pašportrets ar oreolu, 1889
  • Māja upes krastā, 2011 - Vezur
  • Skursteņslauķis, 2011 - Vezur
  • Eiropas nolaupīšana, 1910
  • Rīga pavasarī, 2011 - Vezur
  • Svētais vakarēdiens, 1498
  • Apskāviens (Mīļākie II), 1917
  • Borejs , 1903
  • Akts guļošā pozā, 1917

Rafaēls Santi (1483 - 1520)

Rafaēls Santi (1483 - 1520)

Rafaēls Santi (1483-1520), zināms arī kā Rafaello bija renesanses laikmeta itāļu gleznotājs un arhitekts. Dzimis Urbino pilsētā, viņa tēvs Džovanni Santi bija gleznotājs un dzejnieks Urbino hercoga tiesas namā. Ņemot vērā tēva sakarus ar augstākajām aprindām, Rafaēls Santi bērnību pavadīja Urbino tiesas nama tuvumā, kur iemācījās daudz no smalkās dzīves, varas un ietekmes.

Rafaēlu, savu vienīgo dēlu, tēvs no bērnu dienām personīgi sāka apmacīt gleznošanā. Viņš arī atklāja Rafaēlā gleznošanas talantu. Pēc nedaudz gadiem Rafaēls jau palīdzēja tēvam veikt Urbino pilsētas pasūtījumus. Viņa tēvs, redzēdams, ka nevar vairs neko vairāk iemācīt, sūtīja Rafaēlu pie Pjetro Perudžino, tā laika izcilā gleznotāja. Uz Perudžo pilsētu Rafaēls pārcēlās domājams ap 1495. gadu. Tur viņš apguva Perudžino gleznošanas tehniku tādā mērā, ka praktiski nevarēja atšķirt Rafaēla darbus no viņa skolotāja darbiem. Rafaēlu saistīja arī Florence, lai viņš varētu mācīties no tādiem itāļu renesanses māksliniekien kā Leonardo da Vinči un Mikelandželo, kuri tolaik jau atradās slavas zenītā.

1508. gadā Rafaēls Santi devās uz Romu, kur 1511. gadā saņēma ļoti nozīmīgu pasūtījumu, kur viņu pieņēma darbā pats pāvests Jūlijs II. Domājams tas notika pēc viņa brālēna, ietekmīga itāļu renesanses arhitekta Donato Bramantes ieteikuma. Romas periods (1508-1520) bija noslēdzošais Rafaēla darbībā. Tie bija viņa ziedu laiki.

Rafaēls Santi bija ļoti pieprasīts un populārs mākslinieks, viņu pat sauca par "Gleznotāju Princi". Viņa nāvi 37 gadu vecumā esot izraisījusi gara nakts un pārmērīgs sekss ar savu pielūdzēju Frančesku Luti. Apglabāts viņš tika Romas Panteonā, iespaidīgā un daudz ļaužu apmeklētā bēru ceremonijā. Viņa kapu rotā marmora madonnas statuja ar uzrakstu - "Šeit atdusas tas Rafaēls, kura dzīves laikā dižā daba baidījās būt uzvarēta, bet pec viņa nāves tā baidījās nomirt".