• Sieviete ar melnu cepuri, 1909
  • Zelta lauki, 2011 - Vezur
  • Ziedošie mandeļu zari, Senremī, 1890
  • Eiropiešu lēdijas portrets japāņu kostīmā
  • Fēliksa Feneona portrets, 1890
  • Margrietiņu lauks, 2011 - Vezur
  • Ziedu Mākoņi, 1903
  • Evokācija
  • Skursteņslauķis, 2011 - Vezur
  • Meitenes tautastērpos, 2011 - Vezur
  • Judīte un Holoferna galva, 1901
  • Auksts rīts, 2011 - Vezur
  • Zilā govs, 2011 - Vezur
  • Deju svētki, 2011 - Vezur
  • Dejas kaisle, 2011 - Vezur
  • Dejotāji, 2011 - Vezur
  • Taiti idille, 1901
  • Dejotāji Rīgas sirdī, 2011 - Vezur
  • Kails koks aiz žoga, 1912
  • Stāvoša meitene rūtainā kleitā, 1909
  • Dejotājas zilā, 1890
  • Opera, 2011 - Vezur
  • Palīdzība draugam, 1903
  • Adele Bloha-Bauere I, 1907
  • Bizoņu Taka, 1867
  • Vakars pie Volgas, 1888
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Zelta rudens, 2011 - Vezur
  • Ofēlija, 1905
  • Kviešu lauks ar pļāvēju un saule, 1889
  • Luksemburgas dārzā, 1886
  • Otrā jaunība, 2011 - Vezur
  • Vikersu bērni dārzā, 1884
  • Svētais vakarēdiens, 1498
  • Biržā, 1879
  • Kolumbusas Avēnija, lietaina diena, 1885
  • Ziedi vāzē, 1866
  • Siena vācēja, 1886
  • Liels sarkans krūštēls, 1913
  • Rīga zilā, 2011 - Vezur
  • Zvaigzne, 1878
  • Ziedu Lēdija, 1895
  • Kailā ēģiptiešu meitene, 1891
  • Eiropas tilts, 1877
  • Kontrastējošās skaņas, 1924
  • Ričards Gallo un viņa suns, pie Mazās Ženeviljēras, 1884
  • Žagata, 1869
  • Skūpsts, 1908
  • Pļaujas laiks, 1878
  • Vīzija pēc sprediķa (Jēkaba cīņa ar eņģeli), 1888

Rafaēls Santi (1483 - 1520)

Rafaēls Santi (1483 - 1520)

Rafaēls Santi (1483-1520), zināms arī kā Rafaello bija renesanses laikmeta itāļu gleznotājs un arhitekts. Dzimis Urbino pilsētā, viņa tēvs Džovanni Santi bija gleznotājs un dzejnieks Urbino hercoga tiesas namā. Ņemot vērā tēva sakarus ar augstākajām aprindām, Rafaēls Santi bērnību pavadīja Urbino tiesas nama tuvumā, kur iemācījās daudz no smalkās dzīves, varas un ietekmes.

Rafaēlu, savu vienīgo dēlu, tēvs no bērnu dienām personīgi sāka apmacīt gleznošanā. Viņš arī atklāja Rafaēlā gleznošanas talantu. Pēc nedaudz gadiem Rafaēls jau palīdzēja tēvam veikt Urbino pilsētas pasūtījumus. Viņa tēvs, redzēdams, ka nevar vairs neko vairāk iemācīt, sūtīja Rafaēlu pie Pjetro Perudžino, tā laika izcilā gleznotāja. Uz Perudžo pilsētu Rafaēls pārcēlās domājams ap 1495. gadu. Tur viņš apguva Perudžino gleznošanas tehniku tādā mērā, ka praktiski nevarēja atšķirt Rafaēla darbus no viņa skolotāja darbiem. Rafaēlu saistīja arī Florence, lai viņš varētu mācīties no tādiem itāļu renesanses māksliniekien kā Leonardo da Vinči un Mikelandželo, kuri tolaik jau atradās slavas zenītā.

1508. gadā Rafaēls Santi devās uz Romu, kur 1511. gadā saņēma ļoti nozīmīgu pasūtījumu, kur viņu pieņēma darbā pats pāvests Jūlijs II. Domājams tas notika pēc viņa brālēna, ietekmīga itāļu renesanses arhitekta Donato Bramantes ieteikuma. Romas periods (1508-1520) bija noslēdzošais Rafaēla darbībā. Tie bija viņa ziedu laiki.

Rafaēls Santi bija ļoti pieprasīts un populārs mākslinieks, viņu pat sauca par "Gleznotāju Princi". Viņa nāvi 37 gadu vecumā esot izraisījusi gara nakts un pārmērīgs sekss ar savu pielūdzēju Frančesku Luti. Apglabāts viņš tika Romas Panteonā, iespaidīgā un daudz ļaužu apmeklētā bēru ceremonijā. Viņa kapu rotā marmora madonnas statuja ar uzrakstu - "Šeit atdusas tas Rafaēls, kura dzīves laikā dižā daba baidījās būt uzvarēta, bet pec viņa nāves tā baidījās nomirt".