• Zaļā dejotāja, 1880
  • Ziedu Mākoņi, 1903
  • Guļošā čigāniete, 1897
  • Vecrīga, Jāņa iela, 2011 - Vezur
  • Sieviete ar saulessargu (Kamilla Monē ar dēlu Žanu),1874
  • Stāvoša meitene rūtainā kleitā, 1909
  • Skūpsts, 1908
  • Māja upes krastā, 2011 - Vezur
  • Zvejnieks, 1909
  • Laiva, 2011 - Vezur
  • Vēja brāzma, 1883
  • Kontrastējošās skaņas, 1924
  • 10.tramvajs, 2011 - Vezur
  • Četri koki, 1917
  • Kaņsirmēras ainava
  • Opera, 2011 - Vezur
  • Spāņu deja, 1882
  • Pašportrets ar izplestiem pirkstiem, 1909
  • Draudzenes, 1917
  • Drūmā situācija, 1933
  • Venēcija miglā, 1881
  • Svētais Jānis, 1892
  • Kerubīni, 1514
  • Mēness gaisma, 1874
  • Akts guļošā pozā, 1917
  • Jūras krasts, 2011 - Vezur
  • Mīlnieki: Vīrietis un Sieviete I, 1914
  • Kad zāle bija zaļāka, 2011 - Vezur
  • Nakts vasaras vidū, 1876
  • Kafejnīcas terase naktī, 1888
  • Ādams un Ieva, 1526
  • Akts sēdus, 1917
  • Ofēlija, 1905
  • Debesis, 2011 - Vezur
  • Mona Liza, 1507
  • Ziedi vāzē, 1866
  • Nabi ainava, 1890
  • Kelija Pūls, 1903
  • Vīzija pēc sprediķa (Jēkaba cīņa ar eņģeli), 1888
  • Vīrieša portrets, 1923
  • Rudens Saule I, 1912
  • Ziedu Lēdija, 1895
  • Futbolisti, 1908
  • Tumši zils, 1893
  • Lidojošie cilvēki, 2011 - Vezur
  • Baleta aina, 1879
  • Turaidas pils, 2011 - Vezur
  • Eiropas nolaupīšana, 1910
  • Ceļinieks virs miglas jūras, 1818
  • Četras peldētājas, 1905

Rafaēls Santi (1483 - 1520)

Rafaēls Santi (1483 - 1520)

Rafaēls Santi (1483-1520), zināms arī kā Rafaello bija renesanses laikmeta itāļu gleznotājs un arhitekts. Dzimis Urbino pilsētā, viņa tēvs Džovanni Santi bija gleznotājs un dzejnieks Urbino hercoga tiesas namā. Ņemot vērā tēva sakarus ar augstākajām aprindām, Rafaēls Santi bērnību pavadīja Urbino tiesas nama tuvumā, kur iemācījās daudz no smalkās dzīves, varas un ietekmes.

Rafaēlu, savu vienīgo dēlu, tēvs no bērnu dienām personīgi sāka apmacīt gleznošanā. Viņš arī atklāja Rafaēlā gleznošanas talantu. Pēc nedaudz gadiem Rafaēls jau palīdzēja tēvam veikt Urbino pilsētas pasūtījumus. Viņa tēvs, redzēdams, ka nevar vairs neko vairāk iemācīt, sūtīja Rafaēlu pie Pjetro Perudžino, tā laika izcilā gleznotāja. Uz Perudžo pilsētu Rafaēls pārcēlās domājams ap 1495. gadu. Tur viņš apguva Perudžino gleznošanas tehniku tādā mērā, ka praktiski nevarēja atšķirt Rafaēla darbus no viņa skolotāja darbiem. Rafaēlu saistīja arī Florence, lai viņš varētu mācīties no tādiem itāļu renesanses māksliniekien kā Leonardo da Vinči un Mikelandželo, kuri tolaik jau atradās slavas zenītā.

1508. gadā Rafaēls Santi devās uz Romu, kur 1511. gadā saņēma ļoti nozīmīgu pasūtījumu, kur viņu pieņēma darbā pats pāvests Jūlijs II. Domājams tas notika pēc viņa brālēna, ietekmīga itāļu renesanses arhitekta Donato Bramantes ieteikuma. Romas periods (1508-1520) bija noslēdzošais Rafaēla darbībā. Tie bija viņa ziedu laiki.

Rafaēls Santi bija ļoti pieprasīts un populārs mākslinieks, viņu pat sauca par "Gleznotāju Princi". Viņa nāvi 37 gadu vecumā esot izraisījusi gara nakts un pārmērīgs sekss ar savu pielūdzēju Frančesku Luti. Apglabāts viņš tika Romas Panteonā, iespaidīgā un daudz ļaužu apmeklētā bēru ceremonijā. Viņa kapu rotā marmora madonnas statuja ar uzrakstu - "Šeit atdusas tas Rafaēls, kura dzīves laikā dižā daba baidījās būt uzvarēta, bet pec viņa nāves tā baidījās nomirt".