• Gleznotāja Maksa Openhaimera portrets, 1910
  • Zirgi, 2011 - Vezur
  • Akts guļošā pozā, 1917
  • Palīdzība draugam, 1903
  • Papeļu aleja saulrietā, 1884
  • Mona Liza, 1507
  • Ofēlija, 1905
  • Meitene ar pērļu auskaru, 1666
  • Pašportrets ar roku uz galvas, 1910
  • Vasaras vakars, 1886
  • Rīts priežu mežā, 1889
  • Anna Pavlova baletā "Silfīda", 1909
  • Pastaiga gar jūras krastu, 1909
  • Vakars pie Volgas, 1888
  • Dejas kaisle, 2011 - Vezur
  • Zilās Dejotājas, 1899
  • Kaņsirmēras ainava
  • Pašportrets ar rokām uz krūtīm, 1910
  • Karnevāla vakars, 1886
  • Anemones, 1909
  • Līgo vakars, 2011 - Vezur
  • Kamī kundze ar vēdekli, 1870
  • Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888
  • Pastaiga gar jūru, 2011 - Vezur
  • Judīte un Holoferna galva, 1901
  • Vecrīga, 2011 - Vezur
  • Vecrīga sniegā, 2011 - Vezur
  • Māte un bērns (Madonna), 1908
  • Impresija. Saullēkts, 1872
  • Jūrmala (Jūras Pērle), 2011 - Vezur
  • Spāņu dejotāja, 1882
  • Ričards Gallo un viņa suns, pie Mazās Ženeviljēras, 1884
  • Liels sarkans krūštēls, 1913
  • Draudzenes, 1917
  • 10.tramvajs, 2011 - Vezur
  • Lauki, 2011 - Vezur
  • Mēness virs jūras, 1822
  • Idas Rubinšteinas portrets, 1910
  • Eiropas tilts, 1877
  • Dejotāji, 2011 - Vezur
  • Kailā ēģiptiešu meitene, 1891
  • Svētais vakarēdiens, 1498
  • Stāvošā Kariatīde, 1913
  • Pašportrets ar oreolu, 1889
  • Skats uz Antibu no Salis dārziem, 1888
  • Rudens Saule I, 1912
  • Sējējs, 1888
  • Miglains rīts, 2011 - Vezur
  • Akts sēdus, 1917
  • Apelsīnu koki, 1878

Rafaēls Santi (1483 - 1520)

Rafaēls Santi (1483 - 1520)

Rafaēls Santi (1483-1520), zināms arī kā Rafaello bija renesanses laikmeta itāļu gleznotājs un arhitekts. Dzimis Urbino pilsētā, viņa tēvs Džovanni Santi bija gleznotājs un dzejnieks Urbino hercoga tiesas namā. Ņemot vērā tēva sakarus ar augstākajām aprindām, Rafaēls Santi bērnību pavadīja Urbino tiesas nama tuvumā, kur iemācījās daudz no smalkās dzīves, varas un ietekmes.

Rafaēlu, savu vienīgo dēlu, tēvs no bērnu dienām personīgi sāka apmacīt gleznošanā. Viņš arī atklāja Rafaēlā gleznošanas talantu. Pēc nedaudz gadiem Rafaēls jau palīdzēja tēvam veikt Urbino pilsētas pasūtījumus. Viņa tēvs, redzēdams, ka nevar vairs neko vairāk iemācīt, sūtīja Rafaēlu pie Pjetro Perudžino, tā laika izcilā gleznotāja. Uz Perudžo pilsētu Rafaēls pārcēlās domājams ap 1495. gadu. Tur viņš apguva Perudžino gleznošanas tehniku tādā mērā, ka praktiski nevarēja atšķirt Rafaēla darbus no viņa skolotāja darbiem. Rafaēlu saistīja arī Florence, lai viņš varētu mācīties no tādiem itāļu renesanses māksliniekien kā Leonardo da Vinči un Mikelandželo, kuri tolaik jau atradās slavas zenītā.

1508. gadā Rafaēls Santi devās uz Romu, kur 1511. gadā saņēma ļoti nozīmīgu pasūtījumu, kur viņu pieņēma darbā pats pāvests Jūlijs II. Domājams tas notika pēc viņa brālēna, ietekmīga itāļu renesanses arhitekta Donato Bramantes ieteikuma. Romas periods (1508-1520) bija noslēdzošais Rafaēla darbībā. Tie bija viņa ziedu laiki.

Rafaēls Santi bija ļoti pieprasīts un populārs mākslinieks, viņu pat sauca par "Gleznotāju Princi". Viņa nāvi 37 gadu vecumā esot izraisījusi gara nakts un pārmērīgs sekss ar savu pielūdzēju Frančesku Luti. Apglabāts viņš tika Romas Panteonā, iespaidīgā un daudz ļaužu apmeklētā bēru ceremonijā. Viņa kapu rotā marmora madonnas statuja ar uzrakstu - "Šeit atdusas tas Rafaēls, kura dzīves laikā dižā daba baidījās būt uzvarēta, bet pec viņa nāves tā baidījās nomirt".