• Anemones, 1909
  • Zelta rudens, 2011 - Vezur
  • Mirusī māte, 1910
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Eiropiešu lēdijas portrets japāņu kostīmā
  • Dejotāji Rīgas sirdī, 2011 - Vezur
  • Brīdinājums par miglu, 1885
  • Melngalvju Nams, 2011 - Vezur
  • Pugačovas taksometrs, 2011 - Vezur
  • Mēness virs jūras, 1822
  • Sējējs, 1888
  • Kolumbusas Avēnija, lietaina diena, 1885
  • Rosina, 1878
  • Mēness gaisma Barbizonā
  • Zvejnieks, 1909
  • Borejs , 1903
  • Māte un bērns (Madonna), 1908
  • Vēja brāzma, 1883
  • Mēness gaisma, 1874
  • Pastaiga gar jūru, 2011 - Vezur
  • Vasaras beigas, 2011 -  Vezur
  • Apelsīnu koki, 1878
  • Divas mazas meitenītes pludmalē, 1895
  • Palīdzība draugam, 1903
  • Veterāns jaunā laukā, 1865
  • Eiropas nolaupīšana, 1910
  • Zelta lauki, 2011 - Vezur
  • Konversija, 1912
  • Magones, 1886
  • Jauns vīrietis pie loga, 1875
  • Akts guļošā pozā, 1917
  • Kontrastējošās skaņas, 1924
  • Evokācija
  • Impresija. Saullēkts, 1872
  • Stāvošā Kariatīde, 1913
  • Dāma cepurē ar boa spalvu, 1909
  • Beatrise, 1897
  • Mūzika-I, 1895
  • Skūpsts, 1908
  • Vecrīgas šarms, 2011 - Vezur
  • Līgo vakars, 2011 - Vezur
  • Ofēlija, 1905
  • Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888
  • Vikersu bērni dārzā, 1884
  • Ūdensrozes, 1906
  • Rīga 20.gs sākumā, 2011 - Vezur
  • Auksts rīts, 2011 - Vezur
  • Sieviete ar saulessargu (skatā pa labi), 1886
  • Trīs māsas pie Trīs Brāļiem, 2011 - Vezur
  • Dzeltens aplis, 1926

Rudens, 1877

Rudens, 1877

Vinslovs Homērs

19.gs. 70-to gadu vidū, Vinslova Homēra darbos sāka parādīties noslēpumaina sieviete. Pakāpeniski viņas loma Homēra darbos kļuva arvien nozīmīgāka. Sākotnēji viņa tika attēlota darot lauksaimniecības darbus, aprūpējot vistas un lasot olas, bet vēlāk viņa gleznās sāka parādīties viena pati. 1877. gadā tapa viens no Homēra intīmākajiem darbiem "Jaunā novele", darbs kurš stāstīja ne par mākslinieku un modeli, bet mīļākajiem. Un tad pēkšņi tapa glezna "Rudens", pēdējā glezna, kurā tiek attēlota šī modele. Vinslovs Homērs savu privāto dzīvi nepubliskoja, tāpēc konkrēti fakti nav zināmi. Taču zīmīgi, ka pēc šī perioda sievietes viņa gleznās tika attēlotas bez sejas. Vēlāk, dzīvojot Kullerkotā, Anglijā, viņš esot izmantojis koka manekenus kā sieviešu modeļus, kas liek domāt, ka strādāšana ar sieviešu modelēm viņu sāpināja.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.