• Druīde, 1893
  • Guļošā čigāniete, 1897
  • Palīdzība draugam, 1903
  • Māja upes krastā, 2011 - Vezur
  • Četras peldētājas, 1905
  • Ceļinieks virs miglas jūras, 1818
  • Beatrise, 1897
  • Akts sēdus, 1917
  • Auksts rīts, 2011 - Vezur
  • Otrā jaunība, 2011 - Vezur
  • Pompadūras kundze, 1915
  • Divas mazas meitenītes pludmalē, 1895
  • Mēness virs jūras, 1822
  • Palīdzība draugam, 1903
  • Svētais vakarēdiens, 1498
  • Siesta, 1894
  • Divi gulbji, 2011 - Vezur
  • Eiropiešu lēdijas portrets japāņu kostīmā
  • Pavasaris, 1879
  • Eiropas tilts, 1877
  • Kelija Pūls, 1903
  • Jūras krasts Kurzemē, 2011 - Vezur
  • Ziedu Lēdija, 1895
  • Pastaiga gar jūras krastu, 1909
  • Kafejnīcas terase naktī, 1888
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Impresija. Saullēkts, 1872
  • Goldau, 1843
  • Skursteņslauķis, 2011 - Vezur
  • Gleznotāja Maksa Openhaimera portrets, 1910
  • Svētais Jānis, 1892
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Vēja brāzma, 1883
  • Zvejnieks, 1909
  • Lauki, 2011 - Vezur
  • Mūzika-I, 1895
  • Savvaļas magones Aržentijā, 1873
  • Puskaila sieviete ar sarkanu cepuri, 1910
  • Rīga zilā, 2011 - Vezur
  • Magones, 1886
  • Jūras krasts, 2011 - Vezur
  • Vīrietis uz balkona, 1880
  • Akts guļus, 1917
  • Jauns vīrietis pie loga, 1875
  • Trīs māsas pie Trīs Brāļiem, 2011 - Vezur
  • Vakars pie Volgas, 1888
  • Sējējs, 1888
  • Māte un bērns (Madonna), 1908
  • Rosina, 1878
  • Miglains rīts, 2011 - Vezur

Rudens, 1877

Rudens, 1877

Vinslovs Homērs

19.gs. 70-to gadu vidū, Vinslova Homēra darbos sāka parādīties noslēpumaina sieviete. Pakāpeniski viņas loma Homēra darbos kļuva arvien nozīmīgāka. Sākotnēji viņa tika attēlota darot lauksaimniecības darbus, aprūpējot vistas un lasot olas, bet vēlāk viņa gleznās sāka parādīties viena pati. 1877. gadā tapa viens no Homēra intīmākajiem darbiem "Jaunā novele", darbs kurš stāstīja ne par mākslinieku un modeli, bet mīļākajiem. Un tad pēkšņi tapa glezna "Rudens", pēdējā glezna, kurā tiek attēlota šī modele. Vinslovs Homērs savu privāto dzīvi nepubliskoja, tāpēc konkrēti fakti nav zināmi. Taču zīmīgi, ka pēc šī perioda sievietes viņa gleznās tika attēlotas bez sejas. Vēlāk, dzīvojot Kullerkotā, Anglijā, viņš esot izmantojis koka manekenus kā sieviešu modeļus, kas liek domāt, ka strādāšana ar sieviešu modelēm viņu sāpināja.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.