• Spāņu dejotāja, 1882
  • Bizoņu Taka, 1867
  • Pastaiga gar jūru, 2011 - Vezur
  • Zilās Dejotājas, 1899
  • Interjers, Sieviete pie loga, 1880
  • Sieviete ar saulessargu (skatā pa labi), 1886
  • Meitenes tautastērpos, 2011 - Vezur
  • Nabi ainava, 1890
  • Buda jaunībā, 1904
  • Zirgi, 2011 - Vezur
  • Akts sēdus, 1917
  • Sieviete ar cepuri, 1907
  • Vīrs ar pīpi (Vīrs no Nicas), 1918
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Divas mazas meitenītes pludmalē, 1895
  • Pašportrets ar izplestiem pirkstiem, 1909
  • Mēness virs jūras, 1822
  • Ūdensrozes, zaļais atspulgs, kreisā puse, 1923
  • Vakars pie Volgas, 1888
  • Zilā govs, 2011 - Vezur
  • Mūzika-I, 1895
  • Dzeltens aplis, 1926
  • Dejotāji Rīgas sirdī, 2011 - Vezur
  • Cerība II, 1908
  • Anemones, 1909
  • Mona Liza, 1507
  • Ziedi vāzē, 1866
  • Pastaiga gar jūras krastu, 1909
  • Pavasaris, 1879
  • Deju svētki, 2011 - Vezur
  • Zvaigzne, 1878
  • Evokācija
  • Pašportrets ar rokām uz krūtīm, 1910
  • Mirušā gars sardzē (Manao Tupapau), 1892
  • Dāma cepurē ar boa spalvu, 1909
  • Stāvošā Kariatīde, 1913
  • Laiva, 2011 - Vezur
  • Apelsīnu koki, 1878
  • Savvaļas magones Aržentijā, 1873
  • Stārķis, 2011 - Vezur
  • Karnevāla vakars, 1886
  • Magoņu lauks, 2011 - Vezur
  • Zaļā dejotāja, 1880
  • Divi gulbji, 2011 - Vezur
  • Krievu skaistule un ainava, 1904
  • Lidojošie cilvēki, 2011 - Vezur
  • Sarkanie vīna dārzi, 1888
  • Venēcija miglā, 1881
  • Brīdinājums par miglu, 1885
  • Papeļu aleja saulrietā, 1884

Rudens, 1877

Rudens, 1877

Vinslovs Homērs

19.gs. 70-to gadu vidū, Vinslova Homēra darbos sāka parādīties noslēpumaina sieviete. Pakāpeniski viņas loma Homēra darbos kļuva arvien nozīmīgāka. Sākotnēji viņa tika attēlota darot lauksaimniecības darbus, aprūpējot vistas un lasot olas, bet vēlāk viņa gleznās sāka parādīties viena pati. 1877. gadā tapa viens no Homēra intīmākajiem darbiem "Jaunā novele", darbs kurš stāstīja ne par mākslinieku un modeli, bet mīļākajiem. Un tad pēkšņi tapa glezna "Rudens", pēdējā glezna, kurā tiek attēlota šī modele. Vinslovs Homērs savu privāto dzīvi nepubliskoja, tāpēc konkrēti fakti nav zināmi. Taču zīmīgi, ka pēc šī perioda sievietes viņa gleznās tika attēlotas bez sejas. Vēlāk, dzīvojot Kullerkotā, Anglijā, viņš esot izmantojis koka manekenus kā sieviešu modeļus, kas liek domāt, ka strādāšana ar sieviešu modelēm viņu sāpināja.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.