• Ričards Gallo un viņa suns, pie Mazās Ženeviljēras, 1884
  • Dovilla, kuģu piestātne, 1892
  • Meitenes tautastērpos, 2011 - Vezur
  • Vakars pie Volgas, 1888
  • Vīzija pēc sprediķa (Jēkaba cīņa ar eņģeli), 1888
  • Sieviete ar cepuri, 1907
  • Anna Pavlova baletā "Silfīda", 1909
  • Ādams un Ieva, 1526
  • Pašportrets ar izplestiem pirkstiem, 1909
  • Skursteņslauķis, 2011 - Vezur
  • Turaidas pils, 2011 - Vezur
  • Pļaujas laiks, 1878
  • Baleta aina, 1879
  • Taiti idille, 1901
  • Akts guļus, 1917
  • Siena laiks, 2011 - Vezur
  • Pašportrets ar oreolu, 1889
  • Ziedošie mandeļu zari, Senremī, 1890
  • Rudens, 1877
  • Apelsīnu koki, 1878
  • Divas Taiti sievietes, 1899
  • Žagata, 1869
  • Vakars Ņujorkā, 1890
  • Ziema, zirgi, 2011 - Vezur
  • Ieeja līcī, mēness gaisma, 1881
  • Līgo svētki, 2011 - Vezur
  • Vasaras beigas, 2011 -  Vezur
  • Zvaigzne, 1878
  • Margrietiņu lauks, 2011 - Vezur
  • Magoņu lauks, 2011 - Vezur
  • Siesta, 1894
  • Četri koki, 1917
  • Upes krasts, Veneux, 1881
  • Futbolisti, 1908
  • Svētais Jānis, 1892
  • Gleznotāja Maksa Openhaimera portrets, 1910
  • Skūpsts, 1908
  • Veterāns jaunā laukā, 1865
  • Eņģelis
  • Laiva mēness gaismā
  • Zilās Dejotājas, 1899
  • Eiropas nolaupīšana, 1910
  • Venēcija miglā, 1881
  • Iela Parīzē, lietaina diena, 1877
  • Divi akti, 1890
  • Lielās peldētājas, 1906
  • Spāņu deja, 1882
  • Savvaļas magones Aržentijā, 1873
  • Druīde, 1893
  • Melngalvju Nams, 2011 - Vezur

Rudens, 1877

Rudens, 1877

Vinslovs Homērs

19.gs. 70-to gadu vidū, Vinslova Homēra darbos sāka parādīties noslēpumaina sieviete. Pakāpeniski viņas loma Homēra darbos kļuva arvien nozīmīgāka. Sākotnēji viņa tika attēlota darot lauksaimniecības darbus, aprūpējot vistas un lasot olas, bet vēlāk viņa gleznās sāka parādīties viena pati. 1877. gadā tapa viens no Homēra intīmākajiem darbiem "Jaunā novele", darbs kurš stāstīja ne par mākslinieku un modeli, bet mīļākajiem. Un tad pēkšņi tapa glezna "Rudens", pēdējā glezna, kurā tiek attēlota šī modele. Vinslovs Homērs savu privāto dzīvi nepubliskoja, tāpēc konkrēti fakti nav zināmi. Taču zīmīgi, ka pēc šī perioda sievietes viņa gleznās tika attēlotas bez sejas. Vēlāk, dzīvojot Kullerkotā, Anglijā, viņš esot izmantojis koka manekenus kā sieviešu modeļus, kas liek domāt, ka strādāšana ar sieviešu modelēm viņu sāpināja.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.