• Ziedi vāzē, 1866
  • Impresija. Saullēkts, 1872
  • Rosina, 1878
  • Lielās peldētājas, 1906
  • Apelsīnu koki, 1878
  • Bretaņas ainava - lauki pie jūras (Le Pouldu), 1894
  • Jūras krasts, 2011 - Vezur
  • Vīrietis uz balkona, 1880
  • Mūzika-I, 1895
  • Sieviete ar saulessargu (skatā pa labi), 1886
  • Kontrastējošās skaņas, 1924
  • Vīnogulāji, 1902
  • Ričards Gallo un viņa suns, pie Mazās Ženeviljēras, 1884
  • Nēģeriete, 1869
  • Trīs māsas pie Trīs Brāļiem, 2011 - Vezur
  • Doma laukums, 2011 - Vezur
  • Agonija, 1912
  • Saulespuķes, 1888
  • Mirusī māte, 1910
  • Kelija Pūls, 1903
  • Pļaujas laiks, 1878
  • Peldētāja, 1879
  • Sieviete uz terases (Jauna sieviete un ibisi), 1857
  • Eņģelis
  • Zvaigžņotā nakts, 1889
  • Karnevāla vakars, 1886
  • Dzeltens aplis, 1926
  • Akts sēdus, 1917
  • Eiropiešu lēdijas portrets japāņu kostīmā
  • Vasaras beigas, 2011 -  Vezur
  • Miglains rīts, 2011 - Vezur
  • Zilā govs, 2011 - Vezur
  • Auksts rīts, 2011 - Vezur
  • Ieeja līcī, mēness gaisma, 1881
  • Divas Taiti sievietes, 1899
  • Rīga saulrietā, 2011 - Vezur
  • Pompadūras kundze, 1915
  • Pavasaris, 1879
  • Apskāviens (Mīļākie II), 1917
  • Pašportrets ar oreolu, 1889
  • Gleznotāja Maksa Openhaimera portrets, 1910
  • Vecrīgas šarms, 2011 - Vezur
  • Spāņu dejotāja, 1882
  • Vīrs ar pīpi (Vīrs no Nicas), 1918
  • Drūmā situācija, 1933
  • Rīga pavasarī, 2011 - Vezur
  • Rīts priežu mežā, 1889
  • Mīlnieki: Vīrietis un Sieviete I, 1914
  • Vēja brāzma, 1883
  • Daugava, 2011 - Vezur

Rudens, 1877

Rudens, 1877

Vinslovs Homērs

19.gs. 70-to gadu vidū, Vinslova Homēra darbos sāka parādīties noslēpumaina sieviete. Pakāpeniski viņas loma Homēra darbos kļuva arvien nozīmīgāka. Sākotnēji viņa tika attēlota darot lauksaimniecības darbus, aprūpējot vistas un lasot olas, bet vēlāk viņa gleznās sāka parādīties viena pati. 1877. gadā tapa viens no Homēra intīmākajiem darbiem "Jaunā novele", darbs kurš stāstīja ne par mākslinieku un modeli, bet mīļākajiem. Un tad pēkšņi tapa glezna "Rudens", pēdējā glezna, kurā tiek attēlota šī modele. Vinslovs Homērs savu privāto dzīvi nepubliskoja, tāpēc konkrēti fakti nav zināmi. Taču zīmīgi, ka pēc šī perioda sievietes viņa gleznās tika attēlotas bez sejas. Vēlāk, dzīvojot Kullerkotā, Anglijā, viņš esot izmantojis koka manekenus kā sieviešu modeļus, kas liek domāt, ka strādāšana ar sieviešu modelēm viņu sāpināja.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.