• Vēja brāzma, 1883
  • Savvaļas magones Aržentijā, 1873
  • Senremī ainava, 1889
  • Tumši zils, 1893
  • Līgo vakars, 2011 - Vezur
  • Trīs māsas pie Trīs Brāļiem, 2011 - Vezur
  • Ieeja līcī, mēness gaisma, 1881
  • Taiti idille, 1901
  • Dāma cepurē ar boa spalvu, 1909
  • Veterāns jaunā laukā, 1865
  • Laiva mēness gaismā
  • Pavasaris, 1879
  • Vasaras beigas, 2011 -  Vezur
  • Palīdzība draugam, 1903
  • Druīde, 1893
  • Melanholija, 1874
  • Magoņu lauks Živernī, 1885
  • Siesta, 1894
  • Sieviete ar saulessargu (skatā pa labi), 1886
  • Melnais kaķis, 2011 - Vezur
  • Drūmā situācija, 1933
  • Rīga zilā, 2011 - Vezur
  • Kailā ēģiptiešu meitene, 1891
  • Magoņu lauks, 2011 - Vezur
  • Saules pastaiga pār tiltu, 2011 - Vezur
  • Meitene ar pērļu auskaru, 1666
  • Miglains rīts, 2011 - Vezur
  • Ziedu Lēdija, 1895
  • Krievu skaistule un ainava, 1904
  • Sibilla, 1891
  • Vecrīga, 2011 - Vezur
  • Liels sarkans krūštēls, 1913
  • Pļaujas laiks, 1878
  • Eiropas tilts, 1877
  • Upes krasts, Veneux, 1881
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Daugava, 2011 - Vezur
  • Stāvošā Kariatīde, 1913
  • Mirušā gars sardzē (Manao Tupapau), 1892
  • Ziema, zirgi, 2011 - Vezur
  • Fēliksa Feneona portrets, 1890
  • Rīga pavasarī, 2011 - Vezur
  • Dovilla, kuģu piestātne, 1892
  • Arlekīns, 1890
  • Rigerta (Laimas pulkstenis), 2011 - Vezur
  • Luksemburgas dārzā, 1886
  • Ūdensrozes, 1906
  • Sieviete ar melnu cepuri, 1909
  • Pašportrets ar rokām uz krūtīm, 1910
  • Pugačovas taksometrs, 2011 - Vezur

Ziedošie mandeļu zari, Senremī, 1890

Ziedošie mandeļu zari, Senremī, 1890

Vinsents van Gogs

"Ziedošie mandeļu zari" ir viena no gleznām, kas ietilpst Vinsenta van Goga 1888.-1890. gada gleznu sērijā no Arlas un Senremī, attēlojot ziedošus mandeļkokus Francijas dienvidos. Ziedoši koki van Gogam bija īpaši tuvs motīvs, tie apzīmēja atmošanos un cerību. Šie darbi atspoguļo arī impresionistu, divizionistu un japāņu koka gravējumu ietekmi. Ziedošās mandeles tapa par godu van Goga tikko kā dzimušajam brāļadēlam un vārdabrālim - brāļa Teo un viņa sievas Džo dēlam.

Gleznas oriģināls atrodas Van Goga muzejā Amsterdamā, Nīderlandē.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.